Ko vienā stundā pasākt? Ak, šo prieku! Varu atļauties sevi nesteidzināt ne mirkli! Varu izbaudīt savu kolosālo rīta rituālu, kurā visa māja smaržo pēc kafijas, tik ēteriski piepildot un uzmundrinot, vēl pirms sākta baudīt. Varu vienkārši, nesteidzīgi - iziet dārzā, kurā vējš, kā jau rudenī, - ir kļavulapas sanesis tieši man!Varu dievināt rītu, kurā nav jāvelta ne sekunde tam, lai skatītos pulkstenī uz minūtēm, tikai tāpēc, lai kaut ko nenokavētu, kā tas notiek darba dienu rītos! Tāpēc šāds rīts, kad zinam, ka viena stunda ir vienkārši mūsu rīcībā vēl plusā, šis rīts iegūst pilnīgi - sirreālas, pat dievišķīgas, - aprises. Viņā, (šajā rītā), ir tas, ko dēvē par - harmoniju, par mierpilnību, par -laimību!
Tā tas bija šorīt,
kad mans skatiens skāra dārzu, es nopriecājos, cik skaisti salna spoguļojas saulītē, pēc tam pamanot arī to, ka neskatoties uz salnu, tomēr vēl sparīgi zied dažas puķes, kuras dāvā vēl kādu laimes sajūtu buķeti manai esībai,- to piepildījumu, kurā dvēsele sarunājas ar visu, ko vien ieraugu. Un tas, ka - putni piedzied debestiņu; zosis, gulbji, kaijas, baloži, pat skrienošais vējš, kurš šorīt šalko pīlādzī to, ko pats vien saprot, ko grib tādējādi pasaulei vēstīt, tas viss ir sirreāli, reāli un vienreizēji! Viss šīs kopā, šajā brīdī, tā liekas saistīts - cēlā, dižā vienotībā, kurā jūt -kopēju, varenu, skaistu - saplūsmi.
Vai ar tevi ir tāpat? Vai arī tev ir Laiks to visu sajust, izbaudīt?!
Ticu, ka ir! Jo, tad manis rakstītais -rezonētu ar tevi arī. Tā dziļi! īsti! Patiesi! Un tādā brīdī, kad iet pateicība par visu, visu notiekošo pasaulē - tad, škiet, rodas dubult- un vairākkārtēji spēcīgākas- tās iepriecinošās, laimīgās, pašradītās -enerģijas, kuras padara ik minūti īpašu!
Jā, protams, pēc tam jau sākas sev tik ierastā- ikrīta burzmiņa mājās, kurā mīļie cilvēki mostās, rosās, un tomēr, pēc tik patīkami tīkama rīta rituāla -sajūtu gammas ir iekšēji kolosālas visu dienu!
Lai pēc iespējas vairāk mums pieder tāds Laiks, kurā jūt harmoniju - iekšēji, personīgi, dziļi!
Sirsnībā ,
Sigita
