Mans Marta rīts

 1. oktobris, 2023

Rīts, kā smaržīga tēja tasītē - pielīst ar rudenīgi mīlīgām domām, kuras piepilda domu telpu ar košo un krāsaino to, ko redzam Dabā. Ir sevī plūstošs tīkams nesteidzīgums, kā jau brīvdienā. Pirmais oktobris svētdienā, tas ir lieliski! Ir brīvāks tik, lai domas brīvi plūstu un piepildītu rītu ar brīnišķo rudens klātbūtnes jundu. Šī junda ieskanās arī dzejolī, kurā sajūtu buķete uzbur vienkāršu, bet tīkami mīļi bangojošu noskaņu, kas nemanot pamodina visas maņas, sniedz gandarījumu, lai diena var sākties. Lai arī Tava diena piepildās visa tā labā, košā, patīkamā, ko vien vēlas Tava sirds un dvēselīte! 

Brīnišķīgu Oktobri!

Oktobrim ir raksturs savs,
Un sev raksturīgais ar' -
Ziemeļvējus drīz tas dos,
Lapu paklājs klāsies košs.

Rudens? - Tas vien komandas dod:
Oktobri, tev man jāpakalpo-
Lapas košas jāiekrāso, 
Cilvēks slavē lai, saka: Pa pirmo!

Oktobris, kā labs draugs -
Sniegt steidz pašu labāko,
Lapu krāsu toņus ņem,
Un ar prieku - pārkrāso.

Un, lai tiek mums cilvēkiem -
Košums, daile - pārpārēm!

Lai mums veicas, veicas ikdien -

Oktobra košums, lai motivē!

Sigita Sīle

No rīta tikos ar AI (mākslīgo internetu), bilde speciāli radīta creator Bing AI

Dziesmu svētki

Tautu dēli, tautu meitas

Diženākos svētkus ved;

Tautas dejas, tautasdziesmas –

Skandē, gavilēdami dej.

Klausās āres, cilvēce –

Dziesmu svētku norisē,

Un jūt – dvēselēm tiek –

Tautas spēka atslēdziņ’!

Sigita Sīle.

5.07.2023

Veiksmi vajag pielabināt!
Kā to zināt, kā to just?!
Veiksmi vajag pieaicināt -
Mīlēt, apzinātāk gūt.
 
Lai ir veiksme labirintā,
Lai mīļi pieaicinātā,
Lai ir labā izjušana -
Pārliecībā, saprātībā!

Un to tad arī varēs tā-
Smaidā saņemt- īsti īstā, 
Ko veiksmē pieaicinātā -
Paši sējam, dāvāt spējam!

Sigita Sīle

Par veiksmi, ar kuru pašiem vien jāsadraudzējas, lai tā kopsolī ar mums iet - par to šajā dzejolītī un dažās domAtziņās, kas bildē, lai mudinātu pieaicināt veiksmi un justos veiksmīgs it visā, vienmēr! Brīnišķīgu noskaņojumu vasarā, 2022! 

Bildē ieskats jaunajā autorgrāmatā 'Ziedēšanā', dzeja, dzejoļi 2022 

 

Skatpunkts

 Jauns gads. Jauni sapņi, kurus piepildīt. Jaunas apņemšanās, plāni, idejas. Lai veselība turās! Lai ir iedvesma labajiem darbiem!

Bet - labais pats nevairojas, ja to nevairo. Dažādās dzīves situācijās gadās reaģēt dažādi. Un mācīties vairot labo - ir pašu vien spēkā.

Viena šāda -labā vairošanas mācību stunda- ir veiksmīgi realizējusies pati no sevis.Tā lasāma šajā miniatūrā, kas balstīta uz reāliem notikumiem, jeb - tā teikt - iz dzīves: 

Skatpunkts

Rīts brīnišķīgs, ar ziemīgu saules staru spozmi, kas patīkami viz logā. Smaids sejā. Domas mierīgas, lai gan grib iespraukties arī tās, kas dara nemierīgu. Brokastu laiks drīz. Kafija smaržo. Plānojas, ko pasniegt atvasītēm brokastīs 4.janvārī, 2022. Dzirdu kā mostas mana ģimenīte. Atvasīte ieskrien virtuvē ar skanīgu: Labrīt! Man arī gribas bērnu kafijūuu! - Mammuc, bet mums cukurs izbeidzies,-  atvasīte saka un skatās manī, ko atbildēšu. Es domās jau pārcilāju to, ka - nu, piedošanu, - jā, par cukuru es tiešām neiedomājos vakar, kad bijām veikalā. Bet atvasīte manas domas iztraucē, saucot: Es tūlīt! Es ātri saģērbšos. Es aiziešu to cukuriņu nopirkt. 

Paskatos uz bērnu un piekrītoši māju ar galvu. 

Noskatos kā bērns ģērbjas. Vai pietiekoši silti, jo ārā, lai arī saulains, tomēr ir auksts ziemeļvējš šorīt. Mātes gādība ir kas mīļš. Un arī bērna labestība ir kas mīļš. Palīdzīgā roka, atsaucība, vēlme līdzdarboties, -  tas ir kas cilvēcisks, ko katrs novērtējam. Vismaz es, mēs- manā ģimenē- jā! (Ka palīdzīga roka varētu būt par DAUDZ?! Par to es nekad dzīvē pat neesmu iedomājusies...) 

Redzu- bērns velk zābaciņus, bet kaut kas traucē. Viņš tos novelk un esošo traucēkli- sīksīkus akmentiņus- izber tieši virtuvē uz grīdas, mīļi bērnišķīgā vienkāršībā.

Es skatos uz to visu. Bērns pamana manu skatienu, bet es?! Es pasmaidu bērnam. (Un neviļus manī iespurdz doma, ka, droši vien kāds cits vecāks to redzot - spontāni reaģētu: satrauktos par tīrību virtuvē, aizrādītu bērnam, varbūt pat sakliegtu uz to... , tādējādi sabojājot visu rītu... Bet manī šī doma -rāties- nav. Un paldies Dievam par to!) 

Zinu, ka saslaucīšu. Priecājos, ka bērns laimīgs, jo ērti jūtas savos apaviņos tagad. Priecājos, ka viņš priecīgs dosies uz veikalu, jo nekādu scēnu nebija. Un labais darbs tiks izdarīts ar prieku! Un tad šie labie darbi - dzīvē arī turpmāk- tiks darīti ar prieku! Jo šis brīdis būs bērna atmiņā mīļš uz visu dzīvi.

Saslauku sīkos akmentiņus.Viss tīrs. Viss mierīgs. Esam paēduši. Esam gatavi labiem darbiem. Citādākiem, bet labiem- visas dienas garumā! Esam labestības pilni, ne svešuma. Svešuma, kas nevis vieno, bet šķir. Svešumu mēs sevī neauklējam! 

Mēs auklējam sevī mīlestību un gatavību palīdzēt - neprasot, bet paši redzot ko vajag, tādējādi to labo vairojot nemitīgi. Un paldies visiem, kas to tā arī saprot, un tā dzīvot ik dienā prot- ar sapratni, ar mīļumu! 

Tāds skatpunkts. Lai katra diena sākas mīļi un rit jauka! Lai labais nes augļus mūsu pašu dzīvēs! 

Sigita Sīle 

Laimīgu Jauno gadu! 

Pērkondunas alkstam

 Sveicieni pasaules dzejas dienā!

***

To, kur stāvu es, sauc par pavasari,

Kam pretī atrotu jau piedurknes...

Jau vākti kaudzēs pērnās lapas, zari,

Un kāre jau pēc pirmās pērkondunas.

Kūp dūmi augstu gaisā, kā virtos zupa,

Bet - ne tik drīz būs pati pirmā pupa,

Jo te, kur stāvu es - ir pavasaris,

Kur sējas laiks tik tikko sācies.

Nu re! Jau puķu dobe uzrušināta,

Kur nozied krokusi, jau tulpes sāk,

Jau rosās kamenes, un bizmārītes klāt,

Un ziedos pavasara dziesma viņu skan.

.

To, kur stāvu es, sauc par pavasari,

Bet jums LV - vēl baltas sniega kārtas.

Ir pavasaris ilgās jūsu, ziedošs- mūsu,

Vien kopēji mēs gaidam pirmo pērkondunu.

Sigita Sīle

Prasīgums

Cik prasīgs ir dzīves ritms -

Uz pleciem veldams tik daudz,

Neprasīdams vai kāds raud -

Laimīgam jābūt ir un viss!

Cik prasīgi ir dzīvē likumi,

Neskaitāmi pienākumi,

Neprasot, kā varēsi pats-

Dzīvesprieku rast.

Cik gan prasīgs kļuvis vārds-

Gadsimtiem, kas dzejās pausts,

Ne mīlestībā, varbūt, bet prasībā -

Aicina mīlēt, plaukt un iedvesmoties..

Zelt aicina!

Cik prasīga ir sirdsapziņa-

Jau nezin kuro reizi apsaukta...

Dzīvē tā ir noderīga -

Ir Sirdsapziņai jaklausa!

S.Sīle

Dzeja, 2017.

Šis Laiks /Janvāris, 2021/ -  ir tāds, kad pārdomām ir daudz Laika - rit otrais lockdowns, bet skatoties Dabas norisēs, jāatzīst, ka - Dievs lutina. Dievs tiešām lutina mūs, dāvinādams ik dienu - skaistu! Ja ne ar saulīti, tad ar sniegpārsliņu kristāliņu vizēšanu un putnu dziesmu koriem, vai vējaina glāsta pieskārieniem. Un šiem skatiem, kas iepriecina - nav ne gala, ne malas. Pārējais viss, protams, eksistē, bet dabas norises - spēcina! Tas ir dievišķīgi! Tā ir lutināšana! 

 Lai Dieva svētība skar, lai viss labi ik dienā!

Bildē manas prīmuliņas, janvāris, 2021