Cik prasīgs ir dzīves ritms
Uz pleciem veldams tik daudz,
Neprasīdams, vai kāds raud,
Laimīgam jābūt ir, un viss!
Cik prasīgi ir dzīvē likumi,
Neskaitāmi pienākumi,
Neprasot, kā varēsi pats-
Dzīvesprieku rast.
Cik gan prasīgs kļuvis vārds-
Gadsimtiem, kas dzejās pausts,
Ne mīlestībā, varbūt, bet prasībā -
Mīlēt aicinošs, plaukt, iedvesmoties,
Zelt aicina!
Cik prasīga ir sirdsapziņa,
Jau nez kuro reizi apsaukta...
Bet dzīvē tā tik noderīga,jo
Ir Sirdsapziņa jāklausa!
Sigita Sīle
Dzeja, 2017.
Šis Laiks /Janvāris, 2021/ tāds, kad pārdomām sanāk ļoti daudz Laika, nupat rit otrais lockdowns, bet skatoties Dabas norisēs jāatzīst, ka Dievs lutina. Dievs tiešām lutina mūs, dāvinādams ik dienu skaistu. Ja ne ar saulīti, tad ar sniegpārsliņu kristāliņu vizēšanu un putnu treļļu koriem, vai vēju, ka tiekam pie jauka vējaina glāsta. Un šiem skatiem, kuri iepriecina, nav ne gala, ne malas. Pārējais viss, protams, eksistē, grib sev pievērst uzmanību ar ko ne visai jauku, bet cilvēkiem labpatīk vērot dabas norises, kas spēcina! Dabā notiekošais ir svētīgs cilvēkam. Tas, lūk, ir dievišķīgi! Tā, lūk, ir lutināšana! Lai Dieva svētība skar, lai viss labi ik dienā mums, cilvēce, cilvēki!
Bildē manas salnas pūdercukuriņa skartās prīmuliņas, janvāris, 2021
