Pērkondunas alkstam

 Sveicieni pasaules dzejas dienā!

***

To, kur stāvu es, sauc par pavasari,

Kam pretī atrotu jau piedurknes...

Jau vākti kaudzēs pērnās lapas, zari,

Un kāre jau pēc pirmās pērkondunas.

Kūp dūmi augstu gaisā, kā virtos zupa,

Bet - ne tik drīz būs pati pirmā pupa,

Jo te, kur stāvu es - ir pavasaris,

Kur sējas laiks tik tikko sācies.

Nu re! Jau puķu dobe uzrušināta,

Kur nozied krokusi, jau tulpes sāk,

Jau rosās kamenes, un bizmārītes klāt,

Un ziedos pavasara dziesma viņu skan.

.

To, kur stāvu es, sauc par pavasari,

Bet jums LV - vēl baltas sniega kārtas.

Ir pavasaris ilgās jūsu, ziedošs- mūsu,

Vien kopēji mēs gaidam pirmo pērkondunu.

Sigita Sīle

Prasīgums

Cik prasīgs ir dzīves ritms -

Uz pleciem veldams tik daudz,

Neprasīdams vai kāds raud -

Laimīgam jābūt ir un viss!

Cik prasīgi ir dzīvē likumi,

Neskaitāmi pienākumi,

Neprasot, kā varēsi pats-

Dzīvesprieku rast.

Cik gan prasīgs kļuvis vārds-

Gadsimtiem, kas dzejās pausts,

Ne mīlestībā, varbūt, bet prasībā -

Aicina mīlēt, plaukt un iedvesmoties..

Zelt aicina!

Cik prasīga ir sirdsapziņa-

Jau nezin kuro reizi apsaukta...

Dzīvē tā ir noderīga -

Ir Sirdsapziņai jaklausa!

S.Sīle

Dzeja, 2017.

Šis Laiks /Janvāris, 2021/ -  ir tāds, kad pārdomām ir daudz Laika - rit otrais lockdowns, bet skatoties Dabas norisēs, jāatzīst, ka - Dievs lutina. Dievs tiešām lutina mūs, dāvinādams ik dienu - skaistu! Ja ne ar saulīti, tad ar sniegpārsliņu kristāliņu vizēšanu un putnu dziesmu koriem, vai vējaina glāsta pieskārieniem. Un šiem skatiem, kas iepriecina - nav ne gala, ne malas. Pārējais viss, protams, eksistē, bet dabas norises - spēcina! Tas ir dievišķīgi! Tā ir lutināšana! 

 Lai Dieva svētība skar, lai viss labi ik dienā!

Bildē manas prīmuliņas, janvāris, 2021