1. oktobris, 2023

Rīts, kā smaržīga tēja tasītē - pielīst ar rudenīgi mīlīgām domām, kuras piepilda domu telpu ar košo un krāsaino to, ko redzam Dabā. Ir sevī plūstošs tīkams nesteidzīgums, kā jau brīvdienā. Pirmais oktobris svētdienā, tas ir lieliski! Ir brīvāks tik, lai domas brīvi plūstu un piepildītu rītu ar brīnišķo rudens klātbūtnes jundu. Šī junda ieskanās arī dzejolī, kurā sajūtu buķete uzbur vienkāršu, bet tīkami mīļi bangojošu noskaņu, kas nemanot pamodina visas maņas, sniedz gandarījumu, lai diena var sākties. Lai arī Tava diena piepildās visa tā labā, košā, patīkamā, ko vien vēlas Tava sirds un dvēselīte! 

Brīnišķīgu Oktobri!

Oktobrim ir raksturs savs,
Un sev raksturīgais ar' -
Ziemeļvējus drīz tas dos,
Lapu paklājs klāsies košs.

Rudens? - Tas vien komandas dod:
Oktobri, tev man jāpakalpo-
Lapas košas jāiekrāso, 
Cilvēks slavē lai, saka: Pa pirmo!

Oktobris, kā labs draugs -
Sniegt steidz pašu labāko,
Lapu krāsu toņus ņem,
Un ar prieku - pārkrāso.

Un, lai tiek mums cilvēkiem -
Košums, daile - pārpārēm!

Lai mums veicas, veicas ikdien -

Oktobra košums, lai motivē!

Sigita Sīle

No rīta tikos ar AI (mākslīgo internetu), bilde speciāli radīta creator Bing AI

Veiksmi vajag pielabināt!
Kā to zināt, kā to just?!
Veiksmi vajag pieaicināt -
Mīlēt, apzinātāk gūt.
 
Lai ir veiksme labirintā,
Lai mīļi pieaicinātā,
Lai ir labā izjušana -
Pārliecībā, saprātībā!

Un to tad arī varēs tā-
Smaidā saņemt- īsti īstā, 
Ko veiksmē pieaicinātā -
Paši sējam, dāvāt spējam!

Sigita Sīle

Par veiksmi, ar kuru pašiem vien jāsadraudzējas, lai tā kopsolī ar mums iet - par to šajā dzejolītī un dažās domAtziņās, kas bildē, lai mudinātu pieaicināt veiksmi un justos veiksmīgs it visā, vienmēr! Brīnišķīgu noskaņojumu vasarā, 2022! 

Bildē ieskats jaunajā autorgrāmatā 'Ziedēšanā', dzeja, dzejoļi 2022 

 

Pērkondunas alkstam

 Sveicieni pasaules dzejas dienā!

***

To, kur stāvu es, sauc par pavasari,

Kam pretī atrotu jau piedurknes...

Jau vākti kaudzēs pērnās lapas, zari,

Un kāre jau pēc pirmās pērkondunas.

Kūp dūmi augstu gaisā, kā virtos zupa,

Bet - ne tik drīz būs pati pirmā pupa,

Jo te, kur stāvu es - ir pavasaris,

Kur sējas laiks tik tikko sācies.

Nu re! Jau puķu dobe uzrušināta,

Kur nozied krokusi, jau tulpes sāk,

Jau rosās kamenes, un bizmārītes klāt,

Un ziedos pavasara dziesma viņu skan.

.

To, kur stāvu es, sauc par pavasari,

Bet jums LV - vēl baltas sniega kārtas.

Ir pavasaris ilgās jūsu, ziedošs- mūsu,

Vien kopēji mēs gaidam pirmo pērkondunu.

Sigita Sīle

Sniegpulkstenītes Tev! (akrostihs)

S niegs pamazām kusīs,

N egaidīts nāks pavasaris,

I zgaisīs tumšās novakares,

E gļu zaros putni salidos....

G aidīt gaidu Tevi atspīdam,

P avasara Saulesstariņ!

U rdz avotiņš, tik spēcinošs un dzidrs,

L ūdz veldzēties un saujās ūdeni smelt.

K aut kur blakus jau krokusi asnus dzen,

S kat, jau sadūšosies uzziedēt tie ar' !

T ikai vēl laiciņu jānogaida-

E glēs, lai putni vīterot sāk,

N odziedot plaukšanai veltītu himnu-

Ī su, bet skanīgu -pār visiem mežiem,

T ā, lai sadzird pat upju čalās - pavasaris nāk!

E gļu zaros skanēs tad putnu dziesmas, un

S niegpulkstenītes atplaucēs daiļi savus ziedus!

.

T ās dāvināšu Tev, ar neviltotu prieku,

E s gribu, lai Tu zini, ka es Tevi ļoti cienu!

V ēl es vēlēšu Tev jauki skaistu, katru pavasara dienu! 

 ©S.Sīle.,dzimusi Jansone.