1. oktobris, 2023

Rīts, kā smaržīga tēja tasītē - pielīst ar rudenīgi mīlīgām domām, kuras piepilda domu telpu ar košo un krāsaino to, ko redzam Dabā. Ir sevī plūstošs tīkams nesteidzīgums, kā jau brīvdienā. Pirmais oktobris svētdienā, tas ir lieliski! Ir brīvāks tik, lai domas brīvi plūstu un piepildītu rītu ar brīnišķo rudens klātbūtnes jundu. Šī junda ieskanās arī dzejolī, kurā sajūtu buķete uzbur vienkāršu, bet tīkami mīļi bangojošu noskaņu, kas nemanot pamodina visas maņas, sniedz gandarījumu, lai diena var sākties. Lai arī Tava diena piepildās visa tā labā, košā, patīkamā, ko vien vēlas Tava sirds un dvēselīte! 

Brīnišķīgu Oktobri!

Oktobrim ir raksturs savs,
Un sev raksturīgais ar' -
Ziemeļvējus drīz tas dos,
Lapu paklājs klāsies košs.

Rudens? - Tas vien komandas dod:
Oktobri, tev man jāpakalpo-
Lapas košas jāiekrāso, 
Cilvēks slavē lai, saka: Pa pirmo!

Oktobris, kā labs draugs -
Sniegt steidz pašu labāko,
Lapu krāsu toņus ņem,
Un ar prieku - pārkrāso.

Un, lai tiek mums cilvēkiem -
Košums, daile - pārpārēm!

Lai mums veicas, veicas ikdien -

Oktobra košums, lai motivē!

Sigita Sīle

No rīta tikos ar AI (mākslīgo internetu), bilde speciāli radīta creator Bing AI

Dziesmu svētki

Tautu dēli, tautu meitas

Diženākos svētkus ved;

Tautas dejas, tautasdziesmas –

Skandē, gavilēdami dej.

Klausās āres, cilvēce –

Dziesmu svētku norisē,

Un jūt – dvēselēm tiek –

Tautas spēka atslēdziņ’!

Sigita Sīle.

5.07.2023

Veiksmi vajag pielabināt!
Kā to zināt, kā to just?!
Veiksmi vajag pieaicināt -
Mīlēt, apzinātāk gūt.
 
Lai ir veiksme labirintā,
Lai mīļi pieaicinātā,
Lai ir labā izjušana -
Pārliecībā, saprātībā!

Un to tad arī varēs tā-
Smaidā saņemt- īsti īstā, 
Ko veiksmē pieaicinātā -
Paši sējam, dāvāt spējam!

Sigita Sīle

Par veiksmi, ar kuru pašiem vien jāsadraudzējas, lai tā kopsolī ar mums iet - par to šajā dzejolītī un dažās domAtziņās, kas bildē, lai mudinātu pieaicināt veiksmi un justos veiksmīgs it visā, vienmēr! Brīnišķīgu noskaņojumu vasarā, 2022! 

Bildē ieskats jaunajā autorgrāmatā 'Ziedēšanā', dzeja, dzejoļi 2022 

 

Pērkondunas alkstam

 Sveicieni pasaules dzejas dienā!

***

To, kur stāvu es, sauc par pavasari,

Kam pretī atrotu jau piedurknes...

Jau vākti kaudzēs pērnās lapas, zari,

Un kāre jau pēc pirmās pērkondunas.

Kūp dūmi augstu gaisā, kā virtos zupa,

Bet - ne tik drīz būs pati pirmā pupa,

Jo te, kur stāvu es - ir pavasaris,

Kur sējas laiks tik tikko sācies.

Nu re! Jau puķu dobe uzrušināta,

Kur nozied krokusi, jau tulpes sāk,

Jau rosās kamenes, un bizmārītes klāt,

Un ziedos pavasara dziesma viņu skan.

.

To, kur stāvu es, sauc par pavasari,

Bet jums LV - vēl baltas sniega kārtas.

Ir pavasaris ilgās jūsu, ziedošs- mūsu,

Vien kopēji mēs gaidam pirmo pērkondunu.

Sigita Sīle

Par zelta laiku

Pat šodienā, kad vēji skrien,

Un vēstī ziemu saltu,

Tu atceries, cik labi bij',

Tai vasarā, kuras alksti!

Un šodienā- par vakardienu,

Lai ir prieks sevī,

Jo tā ir, ka ir jāiztiek,

Ar vēju, kas skrien pretī!

.

Bet allaž lai ir tiekšanās-

Uz vasaru, kuras tā alksti,

Sauc to par zelta laiku,

Slēp asarpilno plaukstu...

Un uzvelc cerīb'buras,

Pat šodienā, kad vēji skrien,

Kad dejots rudens valsis tiek,

Kas vēstī ziemu saltu!

Sigita Sīle.

Aijā, žūžū -vasarai!

 Aijā, žūžū -vasarai!

Rudens- vasarai dzied aijā, žūžū,
Lai tā nākamgadam spēkus krāj,
Jo, kas guļ, tas negrēko - Tu zini-
Ir jaunam vietu jādod, veco- atlaižot!
.
Kam turēt vasaru, kā pavadiņu rokās,
Labi zinot – katram savi plāni ir, -
Dodot vietu pārmaiņām, kas pašas nāk-
Rutīna mūs neapciemos! Nē!
.
Rudens piesit piešus! Stalts tā stāvs!
Ozolzīles krīt un vēršas jaunā ozolā!
Ir cilvēks radīts ļauties pārmaiņām-
Tās neizbēgt! Dzīve tik’un tā uz priekšu rit!
.
Aijā, žūžū, vasariņa,
Tiksimies mēs nākamgad,
Spēkus krāj un saudzē sevi,
Aijā, žūžū - rudens klāt!

©S.Sīle.

Dzeja, 2018

P/S

Dzejolī izmantoti tautā lietoti teicieni no senču pūra lādes!

Saulespuķe

Saulespuķu košajos ziedos,
Kā ārpuszemes asteroīdos -
Dzīves un Liktens caurspīdība,
Kā Laimes dzīpari vīti!
.
Vienkopus ziedlapu rozetē,
Kā senas planētas riņķo-
Spožas jo spožas komētu astes,
Kas domu tēlus vij neparastus!
.
Gluži kā ikdienā, tik pierastā,
Viss liekas -pazīstams un īsts!
Ir tā, ka skaistumu nevar viltot-
To dvēsele momentā -atpazīst!
.
Saulespuķu košajos ziedos,
Kā ārpuszemes asteroīdos-
Dzīves un Likteņa caurvīti mēs,
Kas viens otram- Laimes nes!

©S.Sīle.

Liepziedu laiks

Tvan liepziedu laiks-

Vasaras skavās.

Trauc vēju zirgi-

Karietēs savās,

Pāri laukiem , pāri norām-

Skrien taureņi, bites-

Ziedu košumā-

Medaini, medainā!

.

Tvan liepziedu laiks-

Tu veries apkārt,

Un pasakaināko-

Redzi, lolo-sirdī savā,

Lai salnu drēgnumā,

Liepziedu tējā,

Mirkli šo brīnišķo-

Sagaršotu atkal!

..

Tvan liepziedu laiks-

Vasaras skavās

Tas ieskauj, Draugs, Tevi,

Tver -Laimi savu!!!

© S.Sīle.

@ 2017

Man mītneszemē rudens vēji skrien,
Bet Latvijā jau daiļas liepas zied,
Lai to smarža iepriecina mūs,
Un tējām salasam daudz, daudz ziedus,
Tad ziemā, tējā kūpošā, kā brīnums-
Liepu ziedi vēlreiz - vaļā vērsies, plauks!
S.Sīle

Ziedu tvans

Ziedam patīk ziedēt man un tev par prieku,
Un smaržu reibinošu - dāvāt, sniegt,
To nosaukšu par ziedu tvanu skaistu,
Kas jūtams dienā, un kad saule riet.
Šis ziedu tvans ne tikai bites vilina,
Un bezgalīgā mīlestībā klāt sev kļauj,
Šis ziedu tvans mūs katru sajūsmina,
Ka jūties tā, kā pirmās mīlas skauts.
Vien zieds jau nepateiks- ko sevī jūt,
To vari atklāt pasaulei vien- es un tu,
Ar skatienu, ar vārdu atbrīvotu-
Gavilēt, lai visi ziedu tvanu gūst!
.
Ziedam patīk ziedēt man un tev par prieku,
Un smaržu reibinošu - dāvāt, sniegt,
Tad baudīsim šo ziedu tvanu skaisto,
Kas jūtams dienā, un kad saule riet...

©S.Sīle

Saules darbs mūžīgs ir

Diena pret vakaru sliecas,
Rietošā saule - vizuļus met,
Izskatās kā pēc uguņošanas,
Kuru pamana -liels un mazs.
.
Saulei taču vienmēr ir darbs,
Vien cilvēka dzīves ritms- dažāds,
Ka dažbrīd tiek piešķirti pat tituli-
Tā sauktie- bezdarbnieka statusi!
.
Sākumā tad ir skati paskarbi,
Vēlāk jau nāk - samierināšanās,
Vēl vēlāk - meklējumi atsākas,
Vai nu darba, vai kādas mācības...
.
Bet, ko Saule? Tā māca strādāt!
Padomā - kas un ko viņai maksā?
Algā tā saņem prieku, ko izrādam,
Kad rītos viņu - sajūsmā sveicam!
.
Tāpēc, lai arī kāds tituls tavs šobrīd -
Darba vai bezdarba - cilvēku piešķirts,
Ar sajūsmu sauli - sagaidi, sveic -
Tā strādā, tā spīd, darbs viņas- mūžīgs ir!

©S.Sīle.
Foto un video - ©S.Sīle., 3.05.2020

Sniegpulkstenītes Tev! (akrostihs)

S niegs pamazām kusīs,

N egaidīts nāks pavasaris,

I zgaisīs tumšās novakares,

E gļu zaros putni salidos....

G aidīt gaidu Tevi atspīdam,

P avasara Saulesstariņ!

U rdz avotiņš, tik spēcinošs un dzidrs,

L ūdz veldzēties un saujās ūdeni smelt.

K aut kur blakus jau krokusi asnus dzen,

S kat, jau sadūšosies uzziedēt tie ar' !

T ikai vēl laiciņu jānogaida-

E glēs, lai putni vīterot sāk,

N odziedot plaukšanai veltītu himnu-

Ī su, bet skanīgu -pār visiem mežiem,

T ā, lai sadzird pat upju čalās - pavasaris nāk!

E gļu zaros skanēs tad putnu dziesmas, un

S niegpulkstenītes atplaucēs daiļi savus ziedus!

.

T ās dāvināšu Tev, ar neviltotu prieku,

E s gribu, lai Tu zini, ka es Tevi ļoti cienu!

V ēl es vēlēšu Tev jauki skaistu, katru pavasara dienu! 

 ©S.Sīle.,dzimusi Jansone.

Iemācījos katru mirkli svinēt,
Atļāvos visam pašplūsmā ritēt,
Un atradās Laiks-
SEV ! 

  . 

Reizēm atļauj sev pašplūsmā ritēt laikam,

To katrs var sev atļaut sev, - gan es, gan Tu!
Lai prieks no nekā, un no visa kā rodas,

Neskatoties uz ...kaudzēm darāmā!

Lai prieks no visa, kas apkārtnē ir,

Kam tīšām, vai netīšām, pieskaras acs,
Lai prieks no uzlūkotas mežrozītes ir,
Kas pat vītusi smaržojoša ļoti...

Viņa taču turpina dzīvot pat kaltēta,

Kad tējas glāzē spirgst, līdz atspirgst,

Jo cilvēks malko tādā mirklī ko tādu- 

Vasaras atmiņu - jauku un saldu, jo saldu!

Lai prieks no nakts, kas gaist saulei austot,
Kuru izmantojam enerģijas atjaunošanai,
No zvaigznes, kas krīt, lai arī ir prieks,
Tā debessjums, iespējams, sakārtots tiek!

..
Kad Mēnesstars apspīd pasauli mūsu,
Rādot cilvēkiem cerību staru spilgtu,

No klusuma, kas uzrunā, var just, 

Kā sirdsmīlestība ceļ mūsu vibrācijas!

No kastanīša, ripojošā, arī lai prieks,

Kad tas, zemē kritis, - pusatvēries -

Tev pretī smaida un noglāstīšanu gaida,

Kā pērle, kas gliemežvākā mirdz,

Rādot piemēru, ka viss labais sevī mīt,

Pat vēji pūš tavos matos arvien
Tā zinot, - tikai tā tevi tie var noglāstīt!
Un pat vērojot to, mazo ozola zīli,

Kuru lietuslāses mazgājušas, samīļojušas,
Kamēr no visa liekā attīrījušas, var zināt-

Debesu duša tā ir -visam dzīvajam, kas veldzi nes!

..

Vai Tu tāpat to visu tver un sajūti, kā es?

Domāju -Debesis tev sajūtas savādākas nes,

Un arī ar to mums cilvēcei jāsamierinas,

Jo tavas sajūtas, tikai Tev spēku Garā augt dod!

..

Tās tādas mirklīgas, mazas laimītes, kas saprotami parāda,

Kā veidojas lielum-lielas, bet tikai Tavas /manas!/  -

            Laimes - varbūtības...

Tie, tik ikdienišķie piemēri, no pašu dzīves,

Tie ir tie, kas doti, lai mēs katrs pats par sevi -sevi- izglītotu!

Lai dzīvot varētu skaisti, lai dzimtas saknes dzītu -plašas,kuplas,

Un to spēku dod mums pat koks, pat -gaiss,

Kas katru dzīvo radību, katru augu - ciena, kā sevi pašu,

Jau miljoniem gadu- pirms un pēc vēl mums!

...
Bet brīnumus, kurus saredzam ikdienā,

Tie pietiks visam mūžam, un vēl pēc tam :

Gan pašiem, gan nākamajām paaudzēm, ko brīnīties-

Cik Dievs -

    Visuvarošais,

         Visu sargājošais,

                   Visu atjaunojošais- 

                              Katru gadu, katru mirkli,

                                          Kaut ko jaunu - parāda,

Jo viss mūsu sapratnes attīstībai vērts,

Un tā mūžu mūžos būs, 

Ka Viņa mīlestība -

Sajūtama un saredzama-

Visur pasaulē ir, un būs,

Vien redzēt brīnumus lai alkstošs esam mēs katrs, katrs,

Vien labu darošs, lai esam  -katrs, katrs!
Un tad jau Garā pieaugošs būsim -katrs, katrs!

© S.Sīle.

/DOMAS,PĀRDOMAS, KONSPEKTS./

Pieskarties!

Ar acu skatiem -

Samīļot zilgmi.

Ar pirkstu galiņiem

Pieskarties mākoņiem,

Ar domu krellītēm

Izrotāt debestiņu,

Un lasīt, ik mirkli -

Zeltainā spīduma.

.

Ar kāju pēdām 

Skart dzimto zemi,

Ļaujoties vējiem -

Līdz matu galiņiem.

Vēlu mīlēt ļoti -

Tikšanās prieku,

Ik katrā dienā-

Jūsmu just lielu!

© S.Sīle.