1. oktobris, 2023

Rīts, kā smaržīga tēja tasītē - pielīst ar rudenīgi mīlīgām domām, kuras piepilda domu telpu ar košo un krāsaino to, ko redzam Dabā. Ir sevī plūstošs tīkams nesteidzīgums, kā jau brīvdienā. Pirmais oktobris svētdienā, tas ir lieliski! Ir brīvāks tik, lai domas brīvi plūstu un piepildītu rītu ar brīnišķo rudens klātbūtnes jundu. Šī junda ieskanās arī dzejolī, kurā sajūtu buķete uzbur vienkāršu, bet tīkami mīļi bangojošu noskaņu, kas nemanot pamodina visas maņas, sniedz gandarījumu, lai diena var sākties. Lai arī Tava diena piepildās visa tā labā, košā, patīkamā, ko vien vēlas Tava sirds un dvēselīte! 

Brīnišķīgu Oktobri!

Oktobrim ir raksturs savs,
Un sev raksturīgais ar' -
Ziemeļvējus drīz tas dos,
Lapu paklājs klāsies košs.

Rudens? - Tas vien komandas dod:
Oktobri, tev man jāpakalpo-
Lapas košas jāiekrāso, 
Cilvēks slavē lai, saka: Pa pirmo!

Oktobris, kā labs draugs -
Sniegt steidz pašu labāko,
Lapu krāsu toņus ņem,
Un ar prieku - pārkrāso.

Un, lai tiek mums cilvēkiem -
Košums, daile - pārpārēm!

Lai mums veicas, veicas ikdien -

Oktobra košums, lai motivē!

Sigita Sīle

No rīta tikos ar AI (mākslīgo internetu), bilde speciāli radīta creator Bing AI

Veiksmi vajag pielabināt!
Kā to zināt, kā to just?!
Veiksmi vajag pieaicināt -
Mīlēt, apzinātāk gūt.
 
Lai ir veiksme labirintā,
Lai mīļi pieaicinātā,
Lai ir labā izjušana -
Pārliecībā, saprātībā!

Un to tad arī varēs tā-
Smaidā saņemt- īsti īstā, 
Ko veiksmē pieaicinātā -
Paši sējam, dāvāt spējam!

Sigita Sīle

Par veiksmi, ar kuru pašiem vien jāsadraudzējas, lai tā kopsolī ar mums iet - par to šajā dzejolītī un dažās domAtziņās, kas bildē, lai mudinātu pieaicināt veiksmi un justos veiksmīgs it visā, vienmēr! Brīnišķīgu noskaņojumu vasarā, 2022! 

Bildē ieskats jaunajā autorgrāmatā 'Ziedēšanā', dzeja, dzejoļi 2022 

 

Pērkondunas alkstam

 Sveicieni pasaules dzejas dienā!

***

To, kur stāvu es, sauc par pavasari,

Kam pretī atrotu jau piedurknes...

Jau vākti kaudzēs pērnās lapas, zari,

Un kāre jau pēc pirmās pērkondunas.

Kūp dūmi augstu gaisā, kā virtos zupa,

Bet - ne tik drīz būs pati pirmā pupa,

Jo te, kur stāvu es - ir pavasaris,

Kur sējas laiks tik tikko sācies.

Nu re! Jau puķu dobe uzrušināta,

Kur nozied krokusi, jau tulpes sāk,

Jau rosās kamenes, un bizmārītes klāt,

Un ziedos pavasara dziesma viņu skan.

.

To, kur stāvu es, sauc par pavasari,

Bet jums LV - vēl baltas sniega kārtas.

Ir pavasaris ilgās jūsu, ziedošs- mūsu,

Vien kopēji mēs gaidam pirmo pērkondunu.

Sigita Sīle

Prasīgums

Cik prasīgs ir dzīves ritms -

Uz pleciem veldams tik daudz,

Neprasīdams vai kāds raud -

Laimīgam jābūt ir un viss!

Cik prasīgi ir dzīvē likumi,

Neskaitāmi pienākumi,

Neprasot, kā varēsi pats-

Dzīvesprieku rast.

Cik gan prasīgs kļuvis vārds-

Gadsimtiem, kas dzejās pausts,

Ne mīlestībā, varbūt, bet prasībā -

Aicina mīlēt, plaukt un iedvesmoties..

Zelt aicina!

Cik prasīga ir sirdsapziņa-

Jau nezin kuro reizi apsaukta...

Dzīvē tā ir noderīga -

Ir Sirdsapziņai jaklausa!

S.Sīle

Dzeja, 2017.

Šis Laiks /Janvāris, 2021/ -  ir tāds, kad pārdomām ir daudz Laika - rit otrais lockdowns, bet skatoties Dabas norisēs, jāatzīst, ka - Dievs lutina. Dievs tiešām lutina mūs, dāvinādams ik dienu - skaistu! Ja ne ar saulīti, tad ar sniegpārsliņu kristāliņu vizēšanu un putnu dziesmu koriem, vai vējaina glāsta pieskārieniem. Un šiem skatiem, kas iepriecina - nav ne gala, ne malas. Pārējais viss, protams, eksistē, bet dabas norises - spēcina! Tas ir dievišķīgi! Tā ir lutināšana! 

 Lai Dieva svētība skar, lai viss labi ik dienā!

Bildē manas prīmuliņas, janvāris, 2021

 

Liepziedu laiks

Tvan liepziedu laiks-

Vasaras skavās.

Trauc vēju zirgi-

Karietēs savās,

Pāri laukiem , pāri norām-

Skrien taureņi, bites-

Ziedu košumā-

Medaini, medainā!

.

Tvan liepziedu laiks-

Tu veries apkārt,

Un pasakaināko-

Redzi, lolo-sirdī savā,

Lai salnu drēgnumā,

Liepziedu tējā,

Mirkli šo brīnišķo-

Sagaršotu atkal!

..

Tvan liepziedu laiks-

Vasaras skavās

Tas ieskauj, Draugs, Tevi,

Tver -Laimi savu!!!

© S.Sīle.

@ 2017

Man mītneszemē rudens vēji skrien,
Bet Latvijā jau daiļas liepas zied,
Lai to smarža iepriecina mūs,
Un tējām salasam daudz, daudz ziedus,
Tad ziemā, tējā kūpošā, kā brīnums-
Liepu ziedi vēlreiz - vaļā vērsies, plauks!
S.Sīle

Ziedu tvans

Ziedam patīk ziedēt man un tev par prieku,
Un smaržu reibinošu - dāvāt, sniegt,
To nosaukšu par ziedu tvanu skaistu,
Kas jūtams dienā, un kad saule riet.
Šis ziedu tvans ne tikai bites vilina,
Un bezgalīgā mīlestībā klāt sev kļauj,
Šis ziedu tvans mūs katru sajūsmina,
Ka jūties tā, kā pirmās mīlas skauts.
Vien zieds jau nepateiks- ko sevī jūt,
To vari atklāt pasaulei vien- es un tu,
Ar skatienu, ar vārdu atbrīvotu-
Gavilēt, lai visi ziedu tvanu gūst!
.
Ziedam patīk ziedēt man un tev par prieku,
Un smaržu reibinošu - dāvāt, sniegt,
Tad baudīsim šo ziedu tvanu skaisto,
Kas jūtams dienā, un kad saule riet...

©S.Sīle

Pašizolācijas tēmas darbi -VESELI

Pašizolācijas tēmas darbi tiek laisti tautās uzreiz, arī Jubilejas Nr.12, aprīlis, 2020 tie ir publicēti. E-avīze ir pieejama, lai lasam, lai - tomēr, tomēr- ir gan pārdomas, gan samierināšanās, gan prieks, gan ticība labajam. Veseli! Veseli! Veseli!

***
Kad pieņemts kas tāds,
Ka jāstaigā maskām,
Kā šausmu filmās,
Kas izlaistas agrāk,
Es aizdomājos -
Es tādas neskatos!
Es bailes -noraidu,
Jo viss, ko vēlos-
Ir -redzēt cilvēkus smaidam!
*
Vai man daudz izvēles-
Pašizolācijas Laikos?!
Sēžu mājās, bet kā tālāk?
Es maskas nevalkāju-
Svaiga gaisa mīlu baudas,
Es pieņemtā - izvairos,
Cik var, cik jaudas!

©S.Sigita Sile

https://sigita032.files.wordpress.com/2020/04/jub-nr-labss-12-2020-apr.pdf

Saules darbs mūžīgs ir

Diena pret vakaru sliecas,
Rietošā saule - vizuļus met,
Izskatās kā pēc uguņošanas,
Kuru pamana -liels un mazs.
.
Saulei taču vienmēr ir darbs,
Vien cilvēka dzīves ritms- dažāds,
Ka dažbrīd tiek piešķirti pat tituli-
Tā sauktie- bezdarbnieka statusi!
.
Sākumā tad ir skati paskarbi,
Vēlāk jau nāk - samierināšanās,
Vēl vēlāk - meklējumi atsākas,
Vai nu darba, vai kādas mācības...
.
Bet, ko Saule? Tā māca strādāt!
Padomā - kas un ko viņai maksā?
Algā tā saņem prieku, ko izrādam,
Kad rītos viņu - sajūsmā sveicam!
.
Tāpēc, lai arī kāds tituls tavs šobrīd -
Darba vai bezdarba - cilvēku piešķirts,
Ar sajūsmu sauli - sagaidi, sveic -
Tā strādā, tā spīd, darbs viņas- mūžīgs ir!

©S.Sīle.
Foto un video - ©S.Sīle., 3.05.2020

Iemācījos katru mirkli svinēt,
Atļāvos visam pašplūsmā ritēt,
Un atradās Laiks-
SEV ! 

  . 

Reizēm atļauj sev pašplūsmā ritēt laikam,

To katrs var sev atļaut sev, - gan es, gan Tu!
Lai prieks no nekā, un no visa kā rodas,

Neskatoties uz ...kaudzēm darāmā!

Lai prieks no visa, kas apkārtnē ir,

Kam tīšām, vai netīšām, pieskaras acs,
Lai prieks no uzlūkotas mežrozītes ir,
Kas pat vītusi smaržojoša ļoti...

Viņa taču turpina dzīvot pat kaltēta,

Kad tējas glāzē spirgst, līdz atspirgst,

Jo cilvēks malko tādā mirklī ko tādu- 

Vasaras atmiņu - jauku un saldu, jo saldu!

Lai prieks no nakts, kas gaist saulei austot,
Kuru izmantojam enerģijas atjaunošanai,
No zvaigznes, kas krīt, lai arī ir prieks,
Tā debessjums, iespējams, sakārtots tiek!

..
Kad Mēnesstars apspīd pasauli mūsu,
Rādot cilvēkiem cerību staru spilgtu,

No klusuma, kas uzrunā, var just, 

Kā sirdsmīlestība ceļ mūsu vibrācijas!

No kastanīša, ripojošā, arī lai prieks,

Kad tas, zemē kritis, - pusatvēries -

Tev pretī smaida un noglāstīšanu gaida,

Kā pērle, kas gliemežvākā mirdz,

Rādot piemēru, ka viss labais sevī mīt,

Pat vēji pūš tavos matos arvien
Tā zinot, - tikai tā tevi tie var noglāstīt!
Un pat vērojot to, mazo ozola zīli,

Kuru lietuslāses mazgājušas, samīļojušas,
Kamēr no visa liekā attīrījušas, var zināt-

Debesu duša tā ir -visam dzīvajam, kas veldzi nes!

..

Vai Tu tāpat to visu tver un sajūti, kā es?

Domāju -Debesis tev sajūtas savādākas nes,

Un arī ar to mums cilvēcei jāsamierinas,

Jo tavas sajūtas, tikai Tev spēku Garā augt dod!

..

Tās tādas mirklīgas, mazas laimītes, kas saprotami parāda,

Kā veidojas lielum-lielas, bet tikai Tavas /manas!/  -

            Laimes - varbūtības...

Tie, tik ikdienišķie piemēri, no pašu dzīves,

Tie ir tie, kas doti, lai mēs katrs pats par sevi -sevi- izglītotu!

Lai dzīvot varētu skaisti, lai dzimtas saknes dzītu -plašas,kuplas,

Un to spēku dod mums pat koks, pat -gaiss,

Kas katru dzīvo radību, katru augu - ciena, kā sevi pašu,

Jau miljoniem gadu- pirms un pēc vēl mums!

...
Bet brīnumus, kurus saredzam ikdienā,

Tie pietiks visam mūžam, un vēl pēc tam :

Gan pašiem, gan nākamajām paaudzēm, ko brīnīties-

Cik Dievs -

    Visuvarošais,

         Visu sargājošais,

                   Visu atjaunojošais- 

                              Katru gadu, katru mirkli,

                                          Kaut ko jaunu - parāda,

Jo viss mūsu sapratnes attīstībai vērts,

Un tā mūžu mūžos būs, 

Ka Viņa mīlestība -

Sajūtama un saredzama-

Visur pasaulē ir, un būs,

Vien redzēt brīnumus lai alkstošs esam mēs katrs, katrs,

Vien labu darošs, lai esam  -katrs, katrs!
Un tad jau Garā pieaugošs būsim -katrs, katrs!

© S.Sīle.

/DOMAS,PĀRDOMAS, KONSPEKTS./