Dziesmu svētki

Tautu dēli, tautu meitas

Diženākos svētkus ved;

Tautas dejas, tautasdziesmas –

Skandē, gavilēdami dej.

Klausās āres, cilvēce –

Dziesmu svētku norisē,

Un jūt – dvēselēm tiek –

Tautas spēka atslēdziņ’!

Sigita Sīle.

5.07.2023

Veiksmi vajag pielabināt!
Kā to zināt, kā to just?!
Veiksmi vajag pieaicināt -
Mīlēt, apzinātāk gūt.
 
Lai ir veiksme labirintā,
Lai mīļi pieaicinātā,
Lai ir labā izjušana -
Pārliecībā, saprātībā!

Un to tad arī varēs tā-
Smaidā saņemt- īsti īstā, 
Ko veiksmē pieaicinātā -
Paši sējam, dāvāt spējam!

Sigita Sīle

Par veiksmi, ar kuru pašiem vien jāsadraudzējas, lai tā kopsolī ar mums iet - par to šajā dzejolītī un dažās domAtziņās, kas bildē, lai mudinātu pieaicināt veiksmi un justos veiksmīgs it visā, vienmēr! Brīnišķīgu noskaņojumu vasarā, 2022! 

Bildē ieskats jaunajā autorgrāmatā 'Ziedēšanā', dzeja, dzejoļi 2022 

 

Skatpunkts

 Jauns gads - jauni sapņi, kurus piepildīt. Jaunas apņemšanās, plāni, idejas. Lai veselība turas! Lai ir iedvesma labajiem darbiem!

Bet labais pats nevairojas, ja to nevairo. Dažādās dzīves situācijās gadās reaģēt dažādi. Un mācīties vairot labo ir pašu vien spēkā.

Viena šāda -labā vairošanas mācību stunda- veiksmīgi realizējusies pati no sevis. Tā lasāma šajā miniatūrā, kura balstīta uz reāliem notikumiem, jeb, kā saka- iz dzīves. 

Skatpunkts

Rīts brīnišķīgs, ar ziemīgu saules staru spozmi, kas patīkami viz logā. Smaids sejā. Domas mierīgas, lai gan grib iespraukties arī tās, kas dara nemierīgu. Brokastu laiks drīz. Kafija smaržo. Plānojas, ko pasniegt atvasītēm brokastīs 4.janvārī, 2022. Dzirdu kā mostas mana ģimenīte. Atvasīte ieskrien virtuvē ar skanīgu: Labrīt! Man arī gribas bērnu kafijūuu! - Mammuc, bet mums cukurs izbeidzies,-  atvasīte saka un skatās manī, ko atbildēšu. Es domās jau pārcilāju to, ka - nu, piedošanu, - jā, par cukuru es tiešām neiedomājos vakar, kad bijām veikalā. Bet atvasīte manas domas iztraucē, saucot: Es tūlīt! Es ātri saģērbšos. Es aiziešu to cukuriņu nopirkt. 

Paskatos uz bērnu, piekrītoši mājot ar galvu. 

Vēroju, kā bērns ģērbjas; vai pietiekoši silti, jo ārā, lai arī saulains, tomēr pūš auksts ziemeļvējš šorīt. Mātes gādība ir kas mīļš, piekrīti man? Un arī bērna labestība ir kas mīļš. Palīdzīgā roka, atsaucība, vēlme līdzdarboties, tas ir kas cilvēcisks, ko katrs novērtējam. Vismaz es, mēs, manā ģimenē- jā. (Ka palīdzīga roka varētu būt par DAUDZ?! Par to es nekad dzīvē pat neesmu iedomājusies...) 

Redzu- bērns velk zābaciņus, taču kaut kas traucē. Viņš tos novelk, un esošo traucēkli- sīksīkus akmentiņus- izber tieši virtuvē uz grīdas, tik mīļi bērnišķīgā vienkāršībā, ka nerodas jautājumu.

Es skatos uz to visu. Bērns pamana manu skatienu. Bet es?! Es pasmaidu bērnam. (Un neviļus manī iespurdz doma, ka, droši vien, kāds cits vecāks to redzot -noteikti spontāni reaģētu, varbūt pat satrauktos par tīrību virtuvē, aizrādītu bērnam, varbūt pat sakliegtu uz to, tādējādi sabojājot rītu, taču manī šī doma - rāties- nav. Un paldies Dievam par to!) 

Zinu, ka saslaucīšu. Priecājos, ka bērns laimīgs, jo ērti jūtas savos apaviņos tagad. Priecājos, ka viņš priecīgs dosies uz veikalu, jo nekādu scēnu nebija. Un labais darbs tiks izdarīts ar prieku. Un tad šie labie darbi - dzīvē arī turpmāk- tiks darīti ar prieku. Jo šis brīdis būs bērna atmiņā mīļš uz visu dzīvi.

Saslauku sīkos akmentiņus. Viss tīrs. Viss mierīgs. Esam paēduši. Esam gatavi citiem labiem darbiem. Citādākiem, bet labiem- visas dienas garumā. Esam labestības pilni, ne svešuma. Svešuma, kas nevis vieno, bet šķir. Svešumu mēs sevī neauklējam, jo mēs auklējam sevī mīlestību un gatavību palīdzēt - neprasot, bet paši redzot, ko vajag, tādējādi to labo vairojot nemitīgi. Un paldies visiem, kuri to tā arī saprot, un tā dzīvot ik dienā prot- ar sapratni, ar mīļumu. 

Lai katra diena sākas mīļi un rit jauka! Lai labais nes augļus mūsu pašu dzīvēs! 

Sigita Sīle 

Laimīgu Jauno gadu! 

Šorīt pie mums ir saulaini, bet drēgni, kā rudenī, lai gan kalendārs rāda, ka tikai pusē ir Jūlijs, 2019. Tāds laiks ir pats piemērotākais laiks radošumam. Vai ne tā? Vismaz man tādā laikā gribas ieritināties krāsaini košā, maigi siltā sedziņā, tik mīkstā, kā dūnas, un paņemt rokās pašu skaistāko pildspalvu, pašu mīļāko blociņu un kūpošas kafijas tases aromātu baudot, sākt rakstīt to, kas iekšēji sakrājies sakāms, lai uzlabotu gan savu pašsajūtu, gan tavu, kas lasi šo emuāru.
        Sapnis? Idille? ... bet mēs jau sevī katrs zinām, ka paši vien radam tādas sajūtas, skaistā impulsa vadītas, kuras iedvesmo vienmēr!
         Protams, ka mums katram ir savas rūpes un ik katra diena paskrien, kā ieplānota, ideālā gadījumā, bet zinot to, ka - kādam tagad ir atvaļinājums, kādam - darbs sabiedrības labā ir neatkarīgi no laikapstākļiem, vēl kādam - mazi brīnumiņi mājās, kas spēlējas, čalo, smejas un grib radoši darboties, jo ir pārpilni vitālās enerģijas, bet visi zinam mēs arī to, ka  - ikdienas ritms, pēc būtības, ir viens vienīgs - skaistuma impulss, kuru mums piedzīvot ļauts, kuru mums piefiksēt ļauts, kuru mums otram dāvināt ļauts; caur vārdiem, caur darbiem, kurus otram parādam, atrādam...
         Lai pozitīvisms vairotos, arī es esmu nolēmusi veidot šo ierakstu blogu tādu, kas paceļ omu momentā. Domas manas - dzimst un dzimst, un ceru, caur tām es satikt Tevi, lasītāj, ik dienu!

Gaidīšu komentārā arī Tavu, skaistā impulsa vadītu, ierakstu!

 Kāds ir Tavs noskaņojums šodienā? Kāds ir Tavs, iekšējā, skaistā impulsa - izpausmes veids, lai viss visapkārt Tev -  ir jauks, mīļš, skaists - ik dienā? Kā Tu skaisto atrod dienās, kurās lietus līst, vai pārdomas Tevī rit?! Pievienoju arī video:

Ir rīti, kad saule noslēpusies
Mākoņos, tik cerīb'pelēkos,
Bet emociju miljonos-
Vienu vien lai apzinies-
Ir visvarena mīlestība
Spēks, kurš grib, lai skaistā impulss -
Sevī dziļi, dziļi slēptais -
Neslēptos, bet atklātos.

© S.Sīle