Skatpunkts

 Jauns gads - jauni sapņi, kurus piepildīt. Jaunas apņemšanās, plāni, idejas. Lai veselība turas! Lai ir iedvesma labajiem darbiem!

Bet labais pats nevairojas, ja to nevairo. Dažādās dzīves situācijās gadās reaģēt dažādi. Un mācīties vairot labo ir pašu vien spēkā.

Viena šāda -labā vairošanas mācību stunda- veiksmīgi realizējusies pati no sevis. Tā lasāma šajā miniatūrā, kura balstīta uz reāliem notikumiem, jeb, kā saka- iz dzīves. 

Skatpunkts

Rīts brīnišķīgs, ar ziemīgu saules staru spozmi, kas patīkami viz logā. Smaids sejā. Domas mierīgas, lai gan grib iespraukties arī tās, kas dara nemierīgu. Brokastu laiks drīz. Kafija smaržo. Plānojas, ko pasniegt atvasītēm brokastīs 4.janvārī, 2022. Dzirdu kā mostas mana ģimenīte. Atvasīte ieskrien virtuvē ar skanīgu: Labrīt! Man arī gribas bērnu kafijūuu! - Mammuc, bet mums cukurs izbeidzies,-  atvasīte saka un skatās manī, ko atbildēšu. Es domās jau pārcilāju to, ka - nu, piedošanu, - jā, par cukuru es tiešām neiedomājos vakar, kad bijām veikalā. Bet atvasīte manas domas iztraucē, saucot: Es tūlīt! Es ātri saģērbšos. Es aiziešu to cukuriņu nopirkt. 

Paskatos uz bērnu, piekrītoši mājot ar galvu. 

Vēroju, kā bērns ģērbjas; vai pietiekoši silti, jo ārā, lai arī saulains, tomēr pūš auksts ziemeļvējš šorīt. Mātes gādība ir kas mīļš, piekrīti man? Un arī bērna labestība ir kas mīļš. Palīdzīgā roka, atsaucība, vēlme līdzdarboties, tas ir kas cilvēcisks, ko katrs novērtējam. Vismaz es, mēs, manā ģimenē- jā. (Ka palīdzīga roka varētu būt par DAUDZ?! Par to es nekad dzīvē pat neesmu iedomājusies...) 

Redzu- bērns velk zābaciņus, taču kaut kas traucē. Viņš tos novelk, un esošo traucēkli- sīksīkus akmentiņus- izber tieši virtuvē uz grīdas, tik mīļi bērnišķīgā vienkāršībā, ka nerodas jautājumu.

Es skatos uz to visu. Bērns pamana manu skatienu. Bet es?! Es pasmaidu bērnam. (Un neviļus manī iespurdz doma, ka, droši vien, kāds cits vecāks to redzot -noteikti spontāni reaģētu, varbūt pat satrauktos par tīrību virtuvē, aizrādītu bērnam, varbūt pat sakliegtu uz to, tādējādi sabojājot rītu, taču manī šī doma - rāties- nav. Un paldies Dievam par to!) 

Zinu, ka saslaucīšu. Priecājos, ka bērns laimīgs, jo ērti jūtas savos apaviņos tagad. Priecājos, ka viņš priecīgs dosies uz veikalu, jo nekādu scēnu nebija. Un labais darbs tiks izdarīts ar prieku. Un tad šie labie darbi - dzīvē arī turpmāk- tiks darīti ar prieku. Jo šis brīdis būs bērna atmiņā mīļš uz visu dzīvi.

Saslauku sīkos akmentiņus. Viss tīrs. Viss mierīgs. Esam paēduši. Esam gatavi citiem labiem darbiem. Citādākiem, bet labiem- visas dienas garumā. Esam labestības pilni, ne svešuma. Svešuma, kas nevis vieno, bet šķir. Svešumu mēs sevī neauklējam, jo mēs auklējam sevī mīlestību un gatavību palīdzēt - neprasot, bet paši redzot, ko vajag, tādējādi to labo vairojot nemitīgi. Un paldies visiem, kuri to tā arī saprot, un tā dzīvot ik dienā prot- ar sapratni, ar mīļumu. 

Lai katra diena sākas mīļi un rit jauka! Lai labais nes augļus mūsu pašu dzīvēs! 

Sigita Sīle 

Laimīgu Jauno gadu! 

Prasīgums

Cik prasīgs ir dzīves ritms -

Uz pleciem veldams tik daudz,

Neprasīdams vai kāds raud -

Laimīgam jābūt ir un viss!

Cik prasīgi ir dzīvē likumi,

Neskaitāmi pienākumi,

Neprasot, kā varēsi pats-

Dzīvesprieku rast.

Cik gan prasīgs kļuvis vārds-

Gadsimtiem, kas dzejās pausts,

Ne mīlestībā, varbūt, bet prasībā -

Aicina mīlēt, plaukt un iedvesmoties..

Zelt aicina!

Cik prasīga ir sirdsapziņa-

Jau nezin kuro reizi apsaukta...

Dzīvē tā ir noderīga -

Ir Sirdsapziņai jaklausa!

S.Sīle

Dzeja, 2017.

Šis Laiks /Janvāris, 2021/ -  ir tāds, kad pārdomām ir daudz Laika - rit otrais lockdowns, bet skatoties Dabas norisēs, jāatzīst, ka - Dievs lutina. Dievs tiešām lutina mūs, dāvinādams ik dienu - skaistu! Ja ne ar saulīti, tad ar sniegpārsliņu kristāliņu vizēšanu un putnu dziesmu koriem, vai vējaina glāsta pieskārieniem. Un šiem skatiem, kas iepriecina - nav ne gala, ne malas. Pārējais viss, protams, eksistē, bet dabas norises - spēcina! Tas ir dievišķīgi! Tā ir lutināšana! 

 Lai Dieva svētība skar, lai viss labi ik dienā!

Bildē manas prīmuliņas, janvāris, 2021

 

Sniegpulkstenītes Tev! (akrostihs)

S niegs pamazām kusīs,

N egaidīts nāks pavasaris,

I zgaisīs tumšās novakares,

E gļu zaros putni salidos....

G aidīt gaidu Tevi atspīdam,

P avasara Saulesstariņ!

U rdz avotiņš, tik spēcinošs un dzidrs,

L ūdz veldzēties un saujās ūdeni smelt.

K aut kur blakus jau krokusi asnus dzen,

S kat, jau sadūšosies uzziedēt tie ar' !

T ikai vēl laiciņu jānogaida-

E glēs, lai putni vīterot sāk,

N odziedot plaukšanai veltītu himnu-

Ī su, bet skanīgu -pār visiem mežiem,

T ā, lai sadzird pat upju čalās - pavasaris nāk!

E gļu zaros skanēs tad putnu dziesmas, un

S niegpulkstenītes atplaucēs daiļi savus ziedus!

.

T ās dāvināšu Tev, ar neviltotu prieku,

E s gribu, lai Tu zini, ka es Tevi ļoti cienu!

V ēl es vēlēšu Tev jauki skaistu, katru pavasara dienu! 

 ©S.Sīle.,dzimusi Jansone.

Jauna nedēļa

Jauna nedēļa ar:
Pirmdienu -daudzsološu,
Otrdienu- lielisku,
Trešdienu - brīnumainu,
Ceturtdienu - vizošu,
Piektdienu - priekpilnu,
Sestdienu - mīļu,
Svētdienu - svētīgu -
Raženi lai mēs izbaudītu,
Katru dienu - jauniepazītu!

©S.Sīle

Lai bagātīgi ražens gads! 

Iemācījos katru mirkli svinēt,
Atļāvos visam pašplūsmā ritēt,
Un atradās Laiks-
SEV ! 

  . 

Reizēm atļauj sev pašplūsmā ritēt laikam,

To katrs var sev atļaut sev, - gan es, gan Tu!
Lai prieks no nekā, un no visa kā rodas,

Neskatoties uz ...kaudzēm darāmā!

Lai prieks no visa, kas apkārtnē ir,

Kam tīšām, vai netīšām, pieskaras acs,
Lai prieks no uzlūkotas mežrozītes ir,
Kas pat vītusi smaržojoša ļoti...

Viņa taču turpina dzīvot pat kaltēta,

Kad tējas glāzē spirgst, līdz atspirgst,

Jo cilvēks malko tādā mirklī ko tādu- 

Vasaras atmiņu - jauku un saldu, jo saldu!

Lai prieks no nakts, kas gaist saulei austot,
Kuru izmantojam enerģijas atjaunošanai,
No zvaigznes, kas krīt, lai arī ir prieks,
Tā debessjums, iespējams, sakārtots tiek!

..
Kad Mēnesstars apspīd pasauli mūsu,
Rādot cilvēkiem cerību staru spilgtu,

No klusuma, kas uzrunā, var just, 

Kā sirdsmīlestība ceļ mūsu vibrācijas!

No kastanīša, ripojošā, arī lai prieks,

Kad tas, zemē kritis, - pusatvēries -

Tev pretī smaida un noglāstīšanu gaida,

Kā pērle, kas gliemežvākā mirdz,

Rādot piemēru, ka viss labais sevī mīt,

Pat vēji pūš tavos matos arvien
Tā zinot, - tikai tā tevi tie var noglāstīt!
Un pat vērojot to, mazo ozola zīli,

Kuru lietuslāses mazgājušas, samīļojušas,
Kamēr no visa liekā attīrījušas, var zināt-

Debesu duša tā ir -visam dzīvajam, kas veldzi nes!

..

Vai Tu tāpat to visu tver un sajūti, kā es?

Domāju -Debesis tev sajūtas savādākas nes,

Un arī ar to mums cilvēcei jāsamierinas,

Jo tavas sajūtas, tikai Tev spēku Garā augt dod!

..

Tās tādas mirklīgas, mazas laimītes, kas saprotami parāda,

Kā veidojas lielum-lielas, bet tikai Tavas /manas!/  -

            Laimes - varbūtības...

Tie, tik ikdienišķie piemēri, no pašu dzīves,

Tie ir tie, kas doti, lai mēs katrs pats par sevi -sevi- izglītotu!

Lai dzīvot varētu skaisti, lai dzimtas saknes dzītu -plašas,kuplas,

Un to spēku dod mums pat koks, pat -gaiss,

Kas katru dzīvo radību, katru augu - ciena, kā sevi pašu,

Jau miljoniem gadu- pirms un pēc vēl mums!

...
Bet brīnumus, kurus saredzam ikdienā,

Tie pietiks visam mūžam, un vēl pēc tam :

Gan pašiem, gan nākamajām paaudzēm, ko brīnīties-

Cik Dievs -

    Visuvarošais,

         Visu sargājošais,

                   Visu atjaunojošais- 

                              Katru gadu, katru mirkli,

                                          Kaut ko jaunu - parāda,

Jo viss mūsu sapratnes attīstībai vērts,

Un tā mūžu mūžos būs, 

Ka Viņa mīlestība -

Sajūtama un saredzama-

Visur pasaulē ir, un būs,

Vien redzēt brīnumus lai alkstošs esam mēs katrs, katrs,

Vien labu darošs, lai esam  -katrs, katrs!
Un tad jau Garā pieaugošs būsim -katrs, katrs!

© S.Sīle.

/DOMAS,PĀRDOMAS, KONSPEKTS./

Pieskarties!

Ar acu skatiem -

Samīļot zilgmi.

Ar pirkstu galiņiem

Pieskarties mākoņiem,

Ar domu krellītēm

Izrotāt debestiņu,

Un lasīt, ik mirkli -

Zeltainā spīduma.

.

Ar kāju pēdām 

Skart dzimto zemi,

Ļaujoties vējiem -

Līdz matu galiņiem.

Vēlu mīlēt ļoti -

Tikšanās prieku,

Ik katrā dienā-

Jūsmu just lielu!

© S.Sīle.