Meklēt šajā emuārā

Rāda ziņas ar etiķeti Dzīve. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Dzīve. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2023. gada 1. oktobris

 1. oktobris, 2023

Rīts, kā smaržīga tēja tasītē - pielīst ar rudenīgi mīlīgām domām, kuras piepilda domu telpu ar košo un krāsaino to, ko redzam Dabā. Ir sevī plūstošs tīkams nesteidzīgums, kā jau brīvdienā. Pirmais oktobris svētdienā, tas ir lieliski! Ir brīvāks tik, lai domas brīvi plūstu un piepildītu rītu ar brīnišķo rudens klātbūtnes jundu. Šī junda ieskanās arī dzejolī, kurā sajūtu buķete uzbur vienkāršu, bet tīkami mīļi bangojošu noskaņu, kas nemanot pamodina visas maņas, sniedz gandarījumu, lai diena var sākties. Lai arī Tava diena piepildās visa tā labā, košā, patīkamā, ko vien vēlas Tava sirds un dvēselīte! 

Brīnišķīgu Oktobri!


Oktobrim ir raksturs savs,
Un sev raksturīgais ar' -
Ziemeļvējus drīz tas dos,
Lapu paklājs klāsies košs.

Rudens? - Tas vien komandas dod:
Oktobri, tev man jāpakalpo-
Lapas košas jāiekrāso, 
Cilvēks slavē lai, saka: Pa pirmo!

Oktobris, kā labs draugs -
Sniegt steidz pašu labāko,
Lapu krāsu toņus ņem,
Un ar prieku - pārkrāso.

Un, lai tiek mums cilvēkiem -
Košums, daile - pārpārēm!
Lai mums veicas, veicas ikdien -
Oktobra košums, lai motivē!

Sigita Sīle


No rīta tikos ar AI (mākslīgo internetu), bilde speciāli radīta creator Bing AI



trešdiena, 2023. gada 5. jūlijs


Dziesmu svētki
Tautu dēli, tautu meitas
Diženākos svētkus ved;
Tautas dejas, tautasdziesmas 
Skandē, gavilēdami dej.

Klausās āres, cilvēce 
Dziesmu svētku norisē,
Un jūt – dvēselēm tiek –
Tautas spēka atslēdziņ’!

Sigita Sīle.
5.07.2023



trešdiena, 2022. gada 26. oktobris

Veiksmi vajag pielabināt!
Kā to zināt, kā to just?!
Veiksmi vajag pieaicināt -
Mīlēt, apzinātāk gūt.
 
Lai ir veiksme labirintā,
Lai mīļi pieaicinātā,
Lai ir labā izjušana -
Pārliecībā, saprātībā!

Un to tad arī varēs tā-
Smaidā saņemt- īsti īstā, 
Ko veiksmē pieaicinātā -
Paši sējam, dāvāt spējam!

Sigita Sīle


Par veiksmi, ar kuru pašiem vien jāsadraudzējas, lai tā kopsolī ar mums iet - par to šajā dzejolītī un dažās domAtziņās, kas bildē, lai mudinātu pieaicināt veiksmi un justos veiksmīgs it visā, vienmēr! Brīnišķīgu noskaņojumu vasarā, 2022! 

Bildē ieskats jaunajā autorgrāmatā 'Ziedēšanā', dzeja, dzejoļi 2022 


 


otrdiena, 2022. gada 4. janvāris

Skatpunkts

 Jauns gads - jauni sapņi, kurus piepildīt. Jaunas apņemšanās, plāni, idejas. Lai veselība turas! Lai ir iedvesma labajiem darbiem!

Bet labais pats nevairojas, ja to nevairo. Dažādās dzīves situācijās gadās reaģēt dažādi. Un mācīties vairot labo ir pašu vien spēkā.

Viena šāda -labā vairošanas mācību stunda- veiksmīgi realizējusies pati no sevis. Tā lasāma šajā miniatūrā, kura balstīta uz reāliem notikumiem, jeb, kā saka- iz dzīves. 

Skatpunkts

Rīts brīnišķīgs, ar ziemīgu saules staru spozmi, kas patīkami viz logā. Smaids sejā. Domas mierīgas, lai gan grib iespraukties arī tās, kas dara nemierīgu. Brokastu laiks drīz. Kafija smaržo. Plānojas, ko pasniegt atvasītēm brokastīs 4.janvārī, 2022. Dzirdu kā mostas mana ģimenīte. Atvasīte ieskrien virtuvē ar skanīgu: Labrīt! Man arī gribas bērnu kafijūuu! - Mammuc, bet mums cukurs izbeidzies,-  atvasīte saka un skatās manī, ko atbildēšu. Es domās jau pārcilāju to, ka - nu, piedošanu, - jā, par cukuru es tiešām neiedomājos vakar, kad bijām veikalā. Bet atvasīte manas domas iztraucē, saucot: Es tūlīt! Es ātri saģērbšos. Es aiziešu to cukuriņu nopirkt. 

Paskatos uz bērnu, piekrītoši mājot ar galvu. 

Vēroju, kā bērns ģērbjas; vai pietiekoši silti, jo ārā, lai arī saulains, tomēr pūš auksts ziemeļvējš šorīt. Mātes gādība ir kas mīļš, piekrīti man? Un arī bērna labestība ir kas mīļš. Palīdzīgā roka, atsaucība, vēlme līdzdarboties, tas ir kas cilvēcisks, ko katrs novērtējam. Vismaz es, mēs, manā ģimenē- jā. (Ka palīdzīga roka varētu būt par DAUDZ?! Par to es nekad dzīvē pat neesmu iedomājusies...) 

Redzu- bērns velk zābaciņus, taču kaut kas traucē. Viņš tos novelk, un esošo traucēkli- sīksīkus akmentiņus- izber tieši virtuvē uz grīdas, tik mīļi bērnišķīgā vienkāršībā, ka nerodas jautājumu.

Es skatos uz to visu. Bērns pamana manu skatienu. Bet es?! Es pasmaidu bērnam. (Un neviļus manī iespurdz doma, ka, droši vien, kāds cits vecāks to redzot -noteikti spontāni reaģētu, varbūt pat satrauktos par tīrību virtuvē, aizrādītu bērnam, varbūt pat sakliegtu uz to, tādējādi sabojājot rītu, taču manī šī doma - rāties- nav. Un paldies Dievam par to!) 

Zinu, ka saslaucīšu. Priecājos, ka bērns laimīgs, jo ērti jūtas savos apaviņos tagad. Priecājos, ka viņš priecīgs dosies uz veikalu, jo nekādu scēnu nebija. Un labais darbs tiks izdarīts ar prieku. Un tad šie labie darbi - dzīvē arī turpmāk- tiks darīti ar prieku. Jo šis brīdis būs bērna atmiņā mīļš uz visu dzīvi.

Saslauku sīkos akmentiņus. Viss tīrs. Viss mierīgs. Esam paēduši. Esam gatavi citiem labiem darbiem. Citādākiem, bet labiem- visas dienas garumā. Esam labestības pilni, ne svešuma. Svešuma, kas nevis vieno, bet šķir. Svešumu mēs sevī neauklējam, jo mēs auklējam sevī mīlestību un gatavību palīdzēt - neprasot, bet paši redzot, ko vajag, tādējādi to labo vairojot nemitīgi. Un paldies visiem, kuri to tā arī saprot, un tā dzīvot ik dienā prot- ar sapratni, ar mīļumu. 

Lai katra diena sākas mīļi un rit jauka! Lai labais nes augļus mūsu pašu dzīvēs! 

Sigita Sīle 

Laimīgu Jauno gadu! 




svētdiena, 2021. gada 21. marts

Pērkondunas alkstam

 Sveicieni pasaules dzejas dienā!


***
To, kur stāvu es, sauc par pavasari,
Kam pretī atrotu jau piedurknes...
Jau vākti kaudzēs pērnās lapas, zari,
Un kāre jau pēc pirmās pērkondunas.
Kūp dūmi augstu gaisā, kā virtos zupa,
Bet - ne tik drīz būs pati pirmā pupa,
Jo te, kur stāvu es - ir pavasaris,
Kur sējas laiks tik tikko sācies.
Nu re! Jau puķu dobe uzrušināta,
Kur nozied krokusi, jau tulpes sāk,
Jau rosās kamenes, un bizmārītes klāt,
Un ziedos pavasara dziesma viņu skan.
.
To, kur stāvu es, sauc par pavasari,
Bet jums LV - vēl baltas sniega kārtas.
Ir pavasaris ilgās jūsu, ziedošs- mūsu,
Vien kopēji mēs gaidam pirmo pērkondunu.
Sigita Sīle


sestdiena, 2021. gada 23. janvāris

Prasīgums

Cik prasīgs ir dzīves ritms -

Uz pleciem veldams tik daudz,

Neprasīdams vai kāds raud -

Laimīgam jābūt ir un viss!

Cik prasīgi ir dzīvē likumi,

Neskaitāmi pienākumi,

Neprasot, kā varēsi pats-

Dzīvesprieku rast.

Cik gan prasīgs kļuvis vārds-

Gadsimtiem, kas dzejās pausts,

Ne mīlestībā, varbūt, bet prasībā -

Aicina mīlēt, plaukt un iedvesmoties..

Zelt aicina!

Cik prasīga ir sirdsapziņa-

Jau nezin kuro reizi apsaukta...

Dzīvē tā ir noderīga -

Ir Sirdsapziņai jaklausa!

S.Sīle

Dzeja, 2017.

Šis Laiks /Janvāris, 2021/ -  ir tāds, kad pārdomām ir daudz Laika - rit otrais lockdowns, bet skatoties Dabas norisēs, jāatzīst, ka - Dievs lutina. Dievs tiešām lutina mūs, dāvinādams ik dienu - skaistu! Ja ne ar saulīti, tad ar sniegpārsliņu kristāliņu vizēšanu un putnu dziesmu koriem, vai vējaina glāsta pieskārieniem. Un šiem skatiem, kas iepriecina - nav ne gala, ne malas. Pārējais viss, protams, eksistē, bet dabas norises - spēcina! Tas ir dievišķīgi! Tā ir lutināšana! 

 Lai Dieva svētība skar, lai viss labi ik dienā!

Bildē manas prīmuliņas, janvāris, 2021

 



piektdiena, 2020. gada 4. septembris

Aijā, žūžū -vasarai!

 Aijā, žūžū -vasarai!


Rudens- vasarai dzied aijā, žūžū,
Lai tā nākamgadam spēkus krāj,
Jo, kas guļ, tas negrēko - Tu zini-
Ir jaunam vietu jādod, veco- atlaižot!
.
Kam turēt vasaru, kā pavadiņu rokās,
Labi zinot – katram savi plāni ir, -
Dodot vietu pārmaiņām, kas pašas nāk-
Rutīna mūs neapciemos! Nē!
.
Rudens piesit piešus! Stalts tā stāvs!
Ozolzīles krīt un vēršas jaunā ozolā!
Ir cilvēks radīts ļauties pārmaiņām-
Tās neizbēgt! Dzīve tik’un tā uz priekšu rit!
.
Aijā, žūžū, vasariņa,
Tiksimies mēs nākamgad,
Spēkus krāj un saudzē sevi,
Aijā, žūžū - rudens klāt!


©S.Sīle.

Dzeja, 2018

P/S

Dzejolī izmantoti tautā lietoti teicieni no senču pūra lādes!




svētdiena, 2020. gada 26. janvāris

Sniegpulkstenītes Tev! (akrostihs)


S niegs pamazām kusīs,
N egaidīts nāks pavasaris,
I zgaisīs tumšās novakares,
E gļu zaros putni salidos....
G aidīt gaidu Tevi atspīdam,
P avasara Saulesstariņ!
U rdz avotiņš, tik spēcinošs un dzidrs,
L ūdz veldzēties un saujās ūdeni smelt.
K aut kur blakus jau krokusi asnus dzen,
S kat, jau sadūšosies uzziedēt tie ar' !
T ikai vēl laiciņu jānogaida-
E glēs, lai putni vīterot sāk,
N odziedot plaukšanai veltītu himnu-
Ī su, bet skanīgu -pār visiem mežiem,
T ā, lai sadzird pat upju čalās - pavasaris nāk!
E gļu zaros skanēs tad putnu dziesmas, un
S niegpulkstenītes atplaucēs daiļi savus ziedus!
.
T ās dāvināšu Tev, ar neviltotu prieku,
E s gribu, lai Tu zini, ka es Tevi ļoti cienu!
V ēl es vēlēšu Tev jauki skaistu, katru pavasara dienu! (hug)

 ©S.Sīle.,dzimusi Jansone.

svētdiena, 2019. gada 24. novembris

Ja šķiršanās neizbēgama, izproti to!

Mēs zinām visi, ka tas, kas nenes prieku, tas lieks ir! Tas lieks ir, kā putekļi uz plaukta, kur ilgi nav slaucīts, jo steidzami prasās - nepieciešamo kārtību ieviest! 
Tā arī ar notikumiem dzīvē.
Notikumi paši pasniedz korekciju kausu, un tad tas, kas bijis labs, var mirklī kļūt -  traucējošs! Tā tas attiecībās mēdz gadīties! Tā mēdz notikt, ka jāšķirās! Tādā brīdī daudzi atrod sevī spēku ar to samierināties, ka izšķiras viegli, bet tikpat daudziem -sāp un smeldz, vai rodas pat - greizsirdība, naids, niknums, jo pierastais dzīvesstils mainās! 
Varbūt reiz notikušais tomēr - smeldz, ne sāp? 
Varbūt savs ,,es'' pēc otra slāpst, jo tā ir vieglāk, jo ierastā ritmā gribas vienkāršu līdzāspastāvēšanu, ignorējot pat to, ka, iespējams - Dievs lēmis tomēr savādāk?!

Uzdot šo jautājumus sev - ir vairāk kā lietderīgi, jo katram cilvēkam ir piepildāms kas savs, ko lemj tikai VisAugstākais! 

 Tieši tāpēc - sfēras, kurās neveicas -  steidzami vajadzētu pārskatīt, lai nerodas sarūgtinājums, bet tieši otrādi, lai ātrāk atrastos veidi, kā visu sakārtot, pēc iespējas tolerantāk. Bet to, kas traucē, piemēram- domas par mīļoto (šķiršanās gadījumā!) , kurš sen jau kā atsvešinājies, to vienkārši nepieciešams - atlaist pēc iespējas ātrāk! Tā ir, ka tas, kas traucējoši uzmācīgs domās, tas stādina tālāk iet  -savus paša dzīves plānus piepildīt. Tāpat tas dara vēl nelaimīgāku, jo zūd pozitīvisms, optimisms, pašvērtējums krītas, tāpēc, lai tā nenotiktu -  vēlies Tu to, vai nē, ir jādara viss iespējamais, lai sevī pašā kļūtu domas mierīgākas, fokusētākas, tad arī radīsies vieta - jaunām idejām dzimt, mērķiem, kuri tā aizrauj, ka vari laimīgi smaidīt, tos piepildīdams!
 Vai vēlies, lai smaids atgriežas sejā no tā, ko dari?! Tad saņemies, jo Tu vari mainīt vienā mirklī savu uztveri, savu skatpunktu, savu dzīvi! Lēni, pamazām, bet mainīt! 
Bet tam cilvēkam, kurš bijis līdzās, tam raidi paldies domās. Tas PALDIES -  neizskaidrojamo- izskaidros tik ļoti skaistā valodā -  sirdsvalodā, tādējādi nesot Tevī brīnišķīgo piedošanas viegluma sajūtu, un mieru, sapratni, harmoniju, bez kuras cilvēks nespēj koncentrēties tieši tam, kas paša dzīvē  vissvarīgākais. Citiem vārdiem sakot - piedošana un atlaišana, tās vienkārši ļautu visam tālāk ritēt nesaspringtā gaisotnē! 
Zinām taču, ka tas, kas nenes prieku, tas traucē sajust dzīves brīnišķīgo vienreizību, kā arī - tas traucē piepildīt jebkuru izvirzīto plānu virzību, jo enerģija plūst tikai - skumjām, smeldzei, pārmetumiem, nepiedošanai, nožēlai, greizsirdībai, un tā tālāk. Vai tāds dzīvesveids Tev patīk?!
Lietderīgāk taču ir  - saņemties, un to mirkli pārvarēt, kad tik ļoti gribas noturēt to, kas nav noturams vairs. Visvieglāk to izdarīt ar vienkāršu, sapratnes pilnu attieksmi pret notiekošo, un atlaist! Ir taču katram savs tomēr dzīves ceļš lemts iet, savi uzdevumi dzīvē, kas jāatrisina, tādēļ tik svarīgi ir  - nepieķerties, bet atlaist! Pat ja mīli otru cilvēku, ir jāsaprot, ka viņam tomēr ir kas savs dzīvē, ko jāpiepilda, kā misiju, taču to iespējams izdarīt tikai bez Tevis, jo Tev, savukārt - jāpiepilda tieši tas, ko nevari piepildīt, ja neizšķiries! 

Paradoksāli! Bet Visuma likums tieši tā darbojas!

Tāpēc, ir ļoti labi, ja Tu to ne vien saproti, bet arī  -  IZproti.  
To, ko sirds grib atlaist, bet turēt liek prāts, tas tomēr itin kā  - tur tā, kā lamatās abus.
 Varbūt reiz kopā piedzīvotais, jau ir izsmēlis savu?! Arī šo jautājumu ir vērts sev uzdot! Jo, ja Tava ikdiena - Tevi nedara laimīgu, tad visticamāk apciemos smeldze, pat nožēla, bet smeldzē ir arī savs labums - smeldzes pilnie brīži taču ļauj - atjaunoties, transformēties, ļauj saņemties sākt ko savu, kā misiju, kuru pildīt!
Bet šobrīd, ja tas, kas notiek Tevi -nespēcina vairs, to nepieciešams atlaist, lai tālāk ietu  -plecus izslejot, pārliecināti un cēli! 
Tā, tieši tā, kā to darītu laimīgs, spēcīgs, sakarīgs cilvēks.

Rezumē.
Pateikt grūtsirdībai - nē! Smeldzei -nē! Jaunām idejām -jā! Veiksmi!


Spēka vārdi:

Atstāj mani bēdas, raizes,
Atrod mani - LAIME mana,
Visās sfērās, kurās skāde-
Darbojas veiksmes gari!
©S.Sīle
Ieraksts tapis 21.07.2018, Lasāms draugos.lv

otrdiena, 2019. gada 13. augusts

Pieskarties!
Ar acu skatiem -
Samīļot zilgmi.
Ar pirkstu galiņiem
Pieskarties mākoņiem,
Ar domu krellītēm
Izrotāt debestiņu,
Un lasīt, ik mirkli -
Zeltainā spīduma.
.
Ar kāju pēdām 
Skart dzimto zemi,
Ļaujoties vējiem -
Līdz matu galiņiem.
Vēlu mīlēt ļoti -
Tikšanās prieku,
Ik katrā dienā-
Jūsmu just lielu!

© S.Sīle.