Pašizolācijas tēmas darbi -VESELI

Pašizolācijas tēmas darbi tiek laisti tautās uzreiz, arī Jubilejas Nr.12, aprīlis, 2020 tie ir publicēti. E-avīze ir pieejama, lai lasam, lai - tomēr, tomēr- ir gan pārdomas, gan samierināšanās, gan prieks, gan ticība labajam. Veseli! Veseli! Veseli!

***
Kad pieņemts kas tāds,
Ka jāstaigā maskām,
Kā šausmu filmās,
Kas izlaistas agrāk,
Es aizdomājos -
Es tādas neskatos!
Es bailes -noraidu,
Jo viss, ko vēlos-
Ir -redzēt cilvēkus smaidam!
*
Vai man daudz izvēles-
Pašizolācijas Laikos?!
Sēžu mājās, bet kā tālāk?
Es maskas nevalkāju-
Svaiga gaisa mīlu baudas,
Es pieņemtā - izvairos,
Cik var, cik jaudas!

©S.Sigita Sile

https://sigita032.files.wordpress.com/2020/04/jub-nr-labss-12-2020-apr.pdf

Jauna nedēļa

Jauna nedēļa ar:
Pirmdienu -daudzsološu,
Otrdienu- lielisku,
Trešdienu - brīnumainu,
Ceturtdienu - vizošu,
Piektdienu - priekpilnu,
Sestdienu - mīļu,
Svētdienu - svētīgu -
Raženi lai mēs izbaudītu,
Katru dienu - jauniepazītu!

©S.Sīle

Lai bagātīgi ražens gads! 

Ja šķiršanās neizbēgama, izproti to!

Mēs zinām visi, ka tas, kas nenes prieku, tas lieks ir! Tas lieks ir, kā putekļi uz plaukta, kur ilgi nav slaucīts, jo steidzami prasās - nepieciešamo kārtību ieviest! 
Tā arī ar notikumiem dzīvē.
Notikumi paši pasniedz korekciju kausu, un tad tas, kas bijis labs, var mirklī kļūt -  traucējošs! Tā tas attiecībās mēdz gadīties! Tā mēdz notikt, ka jāšķirās! Tādā brīdī daudzi atrod sevī spēku ar to samierināties, ka izšķiras viegli, bet tikpat daudziem -sāp un smeldz, vai rodas pat - greizsirdība, naids, niknums, jo pierastais dzīvesstils mainās! 

Varbūt reiz notikušais tomēr - smeldz, ne sāp? 
Varbūt savs ,,es'' pēc otra slāpst, jo tā ir vieglāk, jo ierastā ritmā gribas vienkāršu līdzāspastāvēšanu, ignorējot pat to, ka, iespējams - Dievs lēmis tomēr savādāk?!

Uzdot šo jautājumus sev - ir vairāk kā lietderīgi, jo katram cilvēkam ir piepildāms kas savs, ko lemj tikai VisAugstākais! 

 Tieši tāpēc - sfēras, kurās neveicas -  steidzami vajadzētu pārskatīt, lai nerodas sarūgtinājums, bet tieši otrādi, lai ātrāk atrastos veidi, kā visu sakārtot, pēc iespējas tolerantāk. Bet to, kas traucē, piemēram- domas par mīļoto (šķiršanās gadījumā!) , kurš sen jau kā atsvešinājies, to vienkārši nepieciešams - atlaist pēc iespējas ātrāk! Tā ir, ka tas, kas traucējoši uzmācīgs domās, tas stādina tālāk iet  -savus paša dzīves plānus piepildīt. Tāpat tas dara vēl nelaimīgāku, jo zūd pozitīvisms, optimisms, pašvērtējums krītas, tāpēc, lai tā nenotiktu -  vēlies Tu to, vai nē, ir jādara viss iespējamais, lai sevī pašā kļūtu domas mierīgākas, fokusētākas, tad arī radīsies vieta - jaunām idejām dzimt, mērķiem, kuri tā aizrauj, ka vari laimīgi smaidīt, tos piepildīdams!
 Vai vēlies, lai smaids atgriežas sejā no tā, ko dari?! Tad saņemies, jo Tu vari mainīt vienā mirklī savu uztveri, savu skatpunktu, savu dzīvi! Lēni, pamazām, bet mainīt! 

Bet tam cilvēkam, kurš bijis līdzās, tam raidi paldies domās. Tas PALDIES -  neizskaidrojamo- izskaidros tik ļoti skaistā valodā -  sirdsvalodā, tādējādi nesot Tevī brīnišķīgo piedošanas viegluma sajūtu, un mieru, sapratni, harmoniju, bez kuras cilvēks nespēj koncentrēties tieši tam, kas paša dzīvē  vissvarīgākais. Citiem vārdiem sakot - piedošana un atlaišana, tās vienkārši ļautu visam tālāk ritēt nesaspringtā gaisotnē! 
Zinām taču, ka tas, kas nenes prieku, tas traucē sajust dzīves brīnišķīgo vienreizību, kā arī - tas traucē piepildīt jebkuru izvirzīto plānu virzību, jo enerģija plūst tikai - skumjām, smeldzei, pārmetumiem, nepiedošanai, nožēlai, greizsirdībai, un tā tālāk. Vai tāds dzīvesveids Tev patīk?!
Lietderīgāk taču ir  - saņemties, un to mirkli pārvarēt, kad tik ļoti gribas noturēt to, kas nav noturams vairs. Visvieglāk to izdarīt ar vienkāršu, sapratnes pilnu attieksmi pret notiekošo, un atlaist! Ir taču katram savs tomēr dzīves ceļš lemts iet, savi uzdevumi dzīvē, kas jāatrisina, tādēļ tik svarīgi ir  - nepieķerties, bet atlaist! Pat ja mīli otru cilvēku, ir jāsaprot, ka viņam tomēr ir kas savs dzīvē, ko jāpiepilda, kā misiju, taču to iespējams izdarīt tikai bez Tevis, jo Tev, savukārt - jāpiepilda tieši tas, ko nevari piepildīt, ja neizšķiries! 

Paradoksāli! Bet Visuma likums tieši tā darbojas!

Tāpēc, ir ļoti labi, ja Tu to ne vien saproti, bet arī  -  IZproti.  
To, ko sirds grib atlaist, bet turēt liek prāts, tas tomēr itin kā  - tur tā, kā lamatās abus.

 Varbūt reiz kopā piedzīvotais, jau ir izsmēlis savu?! Arī šo jautājumu ir vērts sev uzdot! Jo, ja Tava ikdiena - Tevi nedara laimīgu, tad visticamāk apciemos smeldze, pat nožēla, bet smeldzē ir arī savs labums - smeldzes pilnie brīži taču ļauj - atjaunoties, transformēties, ļauj saņemties sākt ko savu, kā misiju, kuru pildīt!

Bet šobrīd, ja tas, kas notiek Tevi -nespēcina vairs, to nepieciešams atlaist, lai tālāk ietu  -plecus izslejot, pārliecināti un cēli! 
Tā, tieši tā, kā to darītu laimīgs, spēcīgs, sakarīgs cilvēks.

Rezumē.

Pateikt grūtsirdībai - nē! Smeldzei -nē! Jaunām idejām -jā! Veiksmi!

Spēka vārdi:

Atstāj mani bēdas, raizes,

Atrod mani - LAIME mana,

Visās sfērās, kurās skāde-

Darbojas veiksmes gari!

©S.Sīle

Ieraksts tapis 21.07.2018, Lasāms draugos.lv

Iemācījos katru mirkli svinēt,
Atļāvos visam pašplūsmā ritēt,
Un atradās Laiks-
SEV ! 

  . 

Reizēm atļauj sev pašplūsmā ritēt laikam,

To katrs var sev atļaut sev, - gan es, gan Tu!
Lai prieks no nekā, un no visa kā rodas,

Neskatoties uz ...kaudzēm darāmā!

Lai prieks no visa, kas apkārtnē ir,

Kam tīšām, vai netīšām, pieskaras acs,
Lai prieks no uzlūkotas mežrozītes ir,
Kas pat vītusi smaržojoša ļoti...

Viņa taču turpina dzīvot pat kaltēta,

Kad tējas glāzē spirgst, līdz atspirgst,

Jo cilvēks malko tādā mirklī ko tādu- 

Vasaras atmiņu - jauku un saldu, jo saldu!

Lai prieks no nakts, kas gaist saulei austot,
Kuru izmantojam enerģijas atjaunošanai,
No zvaigznes, kas krīt, lai arī ir prieks,
Tā debessjums, iespējams, sakārtots tiek!

..
Kad Mēnesstars apspīd pasauli mūsu,
Rādot cilvēkiem cerību staru spilgtu,

No klusuma, kas uzrunā, var just, 

Kā sirdsmīlestība ceļ mūsu vibrācijas!

No kastanīša, ripojošā, arī lai prieks,

Kad tas, zemē kritis, - pusatvēries -

Tev pretī smaida un noglāstīšanu gaida,

Kā pērle, kas gliemežvākā mirdz,

Rādot piemēru, ka viss labais sevī mīt,

Pat vēji pūš tavos matos arvien
Tā zinot, - tikai tā tevi tie var noglāstīt!
Un pat vērojot to, mazo ozola zīli,

Kuru lietuslāses mazgājušas, samīļojušas,
Kamēr no visa liekā attīrījušas, var zināt-

Debesu duša tā ir -visam dzīvajam, kas veldzi nes!

..

Vai Tu tāpat to visu tver un sajūti, kā es?

Domāju -Debesis tev sajūtas savādākas nes,

Un arī ar to mums cilvēcei jāsamierinas,

Jo tavas sajūtas, tikai Tev spēku Garā augt dod!

..

Tās tādas mirklīgas, mazas laimītes, kas saprotami parāda,

Kā veidojas lielum-lielas, bet tikai Tavas /manas!/  -

            Laimes - varbūtības...

Tie, tik ikdienišķie piemēri, no pašu dzīves,

Tie ir tie, kas doti, lai mēs katrs pats par sevi -sevi- izglītotu!

Lai dzīvot varētu skaisti, lai dzimtas saknes dzītu -plašas,kuplas,

Un to spēku dod mums pat koks, pat -gaiss,

Kas katru dzīvo radību, katru augu - ciena, kā sevi pašu,

Jau miljoniem gadu- pirms un pēc vēl mums!

...
Bet brīnumus, kurus saredzam ikdienā,

Tie pietiks visam mūžam, un vēl pēc tam :

Gan pašiem, gan nākamajām paaudzēm, ko brīnīties-

Cik Dievs -

    Visuvarošais,

         Visu sargājošais,

                   Visu atjaunojošais- 

                              Katru gadu, katru mirkli,

                                          Kaut ko jaunu - parāda,

Jo viss mūsu sapratnes attīstībai vērts,

Un tā mūžu mūžos būs, 

Ka Viņa mīlestība -

Sajūtama un saredzama-

Visur pasaulē ir, un būs,

Vien redzēt brīnumus lai alkstošs esam mēs katrs, katrs,

Vien labu darošs, lai esam  -katrs, katrs!
Un tad jau Garā pieaugošs būsim -katrs, katrs!

© S.Sīle.

/DOMAS,PĀRDOMAS, KONSPEKTS./