Meklēt šajā emuārā
trešdiena, 2023. gada 5. jūlijs
otrdiena, 2022. gada 4. janvāris
Skatpunkts
Jauns gads - jauni sapņi, kurus piepildīt. Jaunas apņemšanās, plāni, idejas. Lai veselība turas! Lai ir iedvesma labajiem darbiem!
Bet labais pats nevairojas, ja to nevairo. Dažādās dzīves situācijās gadās reaģēt dažādi. Un mācīties vairot labo ir pašu vien spēkā.
Viena šāda -labā vairošanas mācību stunda- veiksmīgi realizējusies pati no sevis. Tā lasāma šajā miniatūrā, kura balstīta uz reāliem notikumiem, jeb, kā saka- iz dzīves.
Skatpunkts
Rīts brīnišķīgs, ar ziemīgu saules staru spozmi, kas patīkami viz logā. Smaids sejā. Domas mierīgas, lai gan grib iespraukties arī tās, kas dara nemierīgu. Brokastu laiks drīz. Kafija smaržo. Plānojas, ko pasniegt atvasītēm brokastīs 4.janvārī, 2022. Dzirdu kā mostas mana ģimenīte. Atvasīte ieskrien virtuvē ar skanīgu: Labrīt! Man arī gribas bērnu kafijūuu! - Mammuc, bet mums cukurs izbeidzies,- atvasīte saka un skatās manī, ko atbildēšu. Es domās jau pārcilāju to, ka - nu, piedošanu, - jā, par cukuru es tiešām neiedomājos vakar, kad bijām veikalā. Bet atvasīte manas domas iztraucē, saucot: Es tūlīt! Es ātri saģērbšos. Es aiziešu to cukuriņu nopirkt.
Paskatos uz bērnu, piekrītoši mājot ar galvu.
Vēroju, kā bērns ģērbjas; vai pietiekoši silti, jo ārā, lai arī saulains, tomēr pūš auksts ziemeļvējš šorīt. Mātes gādība ir kas mīļš, piekrīti man? Un arī bērna labestība ir kas mīļš. Palīdzīgā roka, atsaucība, vēlme līdzdarboties, tas ir kas cilvēcisks, ko katrs novērtējam. Vismaz es, mēs, manā ģimenē- jā. (Ka palīdzīga roka varētu būt par DAUDZ?! Par to es nekad dzīvē pat neesmu iedomājusies...)
Redzu- bērns velk zābaciņus, taču kaut kas traucē. Viņš tos novelk, un esošo traucēkli- sīksīkus akmentiņus- izber tieši virtuvē uz grīdas, tik mīļi bērnišķīgā vienkāršībā, ka nerodas jautājumu.
Es skatos uz to visu. Bērns pamana manu skatienu. Bet es?! Es pasmaidu bērnam. (Un neviļus manī iespurdz doma, ka, droši vien, kāds cits vecāks to redzot -noteikti spontāni reaģētu, varbūt pat satrauktos par tīrību virtuvē, aizrādītu bērnam, varbūt pat sakliegtu uz to, tādējādi sabojājot rītu, taču manī šī doma - rāties- nav. Un paldies Dievam par to!)
Zinu, ka saslaucīšu. Priecājos, ka bērns laimīgs, jo ērti jūtas savos apaviņos tagad. Priecājos, ka viņš priecīgs dosies uz veikalu, jo nekādu scēnu nebija. Un labais darbs tiks izdarīts ar prieku. Un tad šie labie darbi - dzīvē arī turpmāk- tiks darīti ar prieku. Jo šis brīdis būs bērna atmiņā mīļš uz visu dzīvi.
Saslauku sīkos akmentiņus. Viss tīrs. Viss mierīgs. Esam paēduši. Esam gatavi citiem labiem darbiem. Citādākiem, bet labiem- visas dienas garumā. Esam labestības pilni, ne svešuma. Svešuma, kas nevis vieno, bet šķir. Svešumu mēs sevī neauklējam, jo mēs auklējam sevī mīlestību un gatavību palīdzēt - neprasot, bet paši redzot, ko vajag, tādējādi to labo vairojot nemitīgi. Un paldies visiem, kuri to tā arī saprot, un tā dzīvot ik dienā prot- ar sapratni, ar mīļumu.
Lai katra diena sākas mīļi un rit jauka! Lai labais nes augļus mūsu pašu dzīvēs!
Sigita Sīle
Laimīgu Jauno gadu!
sestdiena, 2021. gada 23. janvāris
Prasīgums
Cik prasīgs ir dzīves ritms -
Uz pleciem veldams tik daudz,
Neprasīdams vai kāds raud -
Laimīgam jābūt ir un viss!
Cik prasīgi ir dzīvē likumi,
Neskaitāmi pienākumi,
Neprasot, kā varēsi pats-
Dzīvesprieku rast.
Cik gan prasīgs kļuvis vārds-
Gadsimtiem, kas dzejās pausts,
Ne mīlestībā, varbūt, bet prasībā -
Aicina mīlēt, plaukt un iedvesmoties..
Zelt aicina!
Cik prasīga ir sirdsapziņa-
Jau nezin kuro reizi apsaukta...
Dzīvē tā ir noderīga -
Ir Sirdsapziņai jaklausa!
S.Sīle
Dzeja, 2017.
Šis Laiks /Janvāris, 2021/ - ir tāds, kad pārdomām ir daudz Laika - rit otrais lockdowns, bet skatoties Dabas norisēs, jāatzīst, ka - Dievs lutina. Dievs tiešām lutina mūs, dāvinādams ik dienu - skaistu! Ja ne ar saulīti, tad ar sniegpārsliņu kristāliņu vizēšanu un putnu dziesmu koriem, vai vējaina glāsta pieskārieniem. Un šiem skatiem, kas iepriecina - nav ne gala, ne malas. Pārējais viss, protams, eksistē, bet dabas norises - spēcina! Tas ir dievišķīgi! Tā ir lutināšana!
Lai Dieva svētība skar, lai viss labi ik dienā!
Bildē manas prīmuliņas, janvāris, 2021
svētdiena, 2019. gada 24. novembris
Ja šķiršanās neizbēgama, izproti to!
Tā arī ar notikumiem dzīvē.
Notikumi paši pasniedz korekciju kausu, un tad tas, kas bijis labs, var mirklī kļūt - traucējošs! Tā tas attiecībās mēdz gadīties! Tā mēdz notikt, ka jāšķirās! Tādā brīdī daudzi atrod sevī spēku ar to samierināties, ka izšķiras viegli, bet tikpat daudziem -sāp un smeldz, vai rodas pat - greizsirdība, naids, niknums, jo pierastais dzīvesstils mainās!
Varbūt savs ,,es'' pēc otra slāpst, jo tā ir vieglāk, jo ierastā ritmā gribas vienkāršu līdzāspastāvēšanu, ignorējot pat to, ka, iespējams - Dievs lēmis tomēr savādāk?!
Vai vēlies, lai smaids atgriežas sejā no tā, ko dari?! Tad saņemies, jo Tu vari mainīt vienā mirklī savu uztveri, savu skatpunktu, savu dzīvi! Lēni, pamazām, bet mainīt!
Zinām taču, ka tas, kas nenes prieku, tas traucē sajust dzīves brīnišķīgo vienreizību, kā arī - tas traucē piepildīt jebkuru izvirzīto plānu virzību, jo enerģija plūst tikai - skumjām, smeldzei, pārmetumiem, nepiedošanai, nožēlai, greizsirdībai, un tā tālāk. Vai tāds dzīvesveids Tev patīk?!
Lietderīgāk taču ir - saņemties, un to mirkli pārvarēt, kad tik ļoti gribas noturēt to, kas nav noturams vairs. Visvieglāk to izdarīt ar vienkāršu, sapratnes pilnu attieksmi pret notiekošo, un atlaist! Ir taču katram savs tomēr dzīves ceļš lemts iet, savi uzdevumi dzīvē, kas jāatrisina, tādēļ tik svarīgi ir - nepieķerties, bet atlaist! Pat ja mīli otru cilvēku, ir jāsaprot, ka viņam tomēr ir kas savs dzīvē, ko jāpiepilda, kā misiju, taču to iespējams izdarīt tikai bez Tevis, jo Tev, savukārt - jāpiepilda tieši tas, ko nevari piepildīt, ja neizšķiries!
Paradoksāli! Bet Visuma likums tieši tā darbojas!
Tāpēc, ir ļoti labi, ja Tu to ne vien saproti, bet arī - IZproti.
To, ko sirds grib atlaist, bet turēt liek prāts, tas tomēr itin kā - tur tā, kā lamatās abus.
Tā, tieši tā, kā to darītu laimīgs, spēcīgs, sakarīgs cilvēks.
Rezumē.

