Pērkondunas alkstam

 Sveicieni pasaules dzejas dienā!

***

To, kur stāvu es, sauc par pavasari,

Kam pretī atrotu jau piedurknes...

Jau vākti kaudzēs pērnās lapas, zari,

Un kāre jau pēc pirmās pērkondunas.

Kūp dūmi augstu gaisā, kā virtos zupa,

Bet - ne tik drīz būs pati pirmā pupa,

Jo te, kur stāvu es - ir pavasaris,

Kur sējas laiks tik tikko sācies.

Nu re! Jau puķu dobe uzrušināta,

Kur nozied krokusi, jau tulpes sāk,

Jau rosās kamenes, un bizmārītes klāt,

Un ziedos pavasara dziesma viņu skan.

.

To, kur stāvu es, sauc par pavasari,

Bet jums LV - vēl baltas sniega kārtas.

Ir pavasaris ilgās jūsu, ziedošs- mūsu,

Vien kopēji mēs gaidam pirmo pērkondunu.

Sigita Sīle

Prasīgums

Cik prasīgs ir dzīves ritms -

Uz pleciem veldams tik daudz,

Neprasīdams vai kāds raud -

Laimīgam jābūt ir un viss!

Cik prasīgi ir dzīvē likumi,

Neskaitāmi pienākumi,

Neprasot, kā varēsi pats-

Dzīvesprieku rast.

Cik gan prasīgs kļuvis vārds-

Gadsimtiem, kas dzejās pausts,

Ne mīlestībā, varbūt, bet prasībā -

Aicina mīlēt, plaukt un iedvesmoties..

Zelt aicina!

Cik prasīga ir sirdsapziņa-

Jau nezin kuro reizi apsaukta...

Dzīvē tā ir noderīga -

Ir Sirdsapziņai jaklausa!

S.Sīle

Dzeja, 2017.

Šis Laiks /Janvāris, 2021/ -  ir tāds, kad pārdomām ir daudz Laika - rit otrais lockdowns, bet skatoties Dabas norisēs, jāatzīst, ka - Dievs lutina. Dievs tiešām lutina mūs, dāvinādams ik dienu - skaistu! Ja ne ar saulīti, tad ar sniegpārsliņu kristāliņu vizēšanu un putnu dziesmu koriem, vai vējaina glāsta pieskārieniem. Un šiem skatiem, kas iepriecina - nav ne gala, ne malas. Pārējais viss, protams, eksistē, bet dabas norises - spēcina! Tas ir dievišķīgi! Tā ir lutināšana! 

 Lai Dieva svētība skar, lai viss labi ik dienā!

Bildē manas prīmuliņas, janvāris, 2021

 

Par zelta laiku

Pat šodienā, kad vēji skrien,

Un vēstī ziemu saltu,

Tu atceries, cik labi bij',

Tai vasarā, kuras alksti!

Un šodienā- par vakardienu,

Lai ir prieks sevī,

Jo tā ir, ka ir jāiztiek,

Ar vēju, kas skrien pretī!

.

Bet allaž lai ir tiekšanās-

Uz vasaru, kuras tā alksti,

Sauc to par zelta laiku,

Slēp asarpilno plaukstu...

Un uzvelc cerīb'buras,

Pat šodienā, kad vēji skrien,

Kad dejots rudens valsis tiek,

Kas vēstī ziemu saltu!

Sigita Sīle.

Aijā, žūžū -vasarai!

 Aijā, žūžū -vasarai!

Rudens- vasarai dzied aijā, žūžū,
Lai tā nākamgadam spēkus krāj,
Jo, kas guļ, tas negrēko - Tu zini-
Ir jaunam vietu jādod, veco- atlaižot!
.
Kam turēt vasaru, kā pavadiņu rokās,
Labi zinot – katram savi plāni ir, -
Dodot vietu pārmaiņām, kas pašas nāk-
Rutīna mūs neapciemos! Nē!
.
Rudens piesit piešus! Stalts tā stāvs!
Ozolzīles krīt un vēršas jaunā ozolā!
Ir cilvēks radīts ļauties pārmaiņām-
Tās neizbēgt! Dzīve tik’un tā uz priekšu rit!
.
Aijā, žūžū, vasariņa,
Tiksimies mēs nākamgad,
Spēkus krāj un saudzē sevi,
Aijā, žūžū - rudens klāt!

©S.Sīle.

Dzeja, 2018

P/S

Dzejolī izmantoti tautā lietoti teicieni no senču pūra lādes!

Saulespuķe

Saulespuķu košajos ziedos,
Kā ārpuszemes asteroīdos -
Dzīves un Liktens caurspīdība,
Kā Laimes dzīpari vīti!
.
Vienkopus ziedlapu rozetē,
Kā senas planētas riņķo-
Spožas jo spožas komētu astes,
Kas domu tēlus vij neparastus!
.
Gluži kā ikdienā, tik pierastā,
Viss liekas -pazīstams un īsts!
Ir tā, ka skaistumu nevar viltot-
To dvēsele momentā -atpazīst!
.
Saulespuķu košajos ziedos,
Kā ārpuszemes asteroīdos-
Dzīves un Likteņa caurvīti mēs,
Kas viens otram- Laimes nes!

©S.Sīle.

Liepziedu laiks

Tvan liepziedu laiks-

Vasaras skavās.

Trauc vēju zirgi-

Karietēs savās,

Pāri laukiem , pāri norām-

Skrien taureņi, bites-

Ziedu košumā-

Medaini, medainā!

.

Tvan liepziedu laiks-

Tu veries apkārt,

Un pasakaināko-

Redzi, lolo-sirdī savā,

Lai salnu drēgnumā,

Liepziedu tējā,

Mirkli šo brīnišķo-

Sagaršotu atkal!

..

Tvan liepziedu laiks-

Vasaras skavās

Tas ieskauj, Draugs, Tevi,

Tver -Laimi savu!!!

© S.Sīle.

@ 2017

Man mītneszemē rudens vēji skrien,
Bet Latvijā jau daiļas liepas zied,
Lai to smarža iepriecina mūs,
Un tējām salasam daudz, daudz ziedus,
Tad ziemā, tējā kūpošā, kā brīnums-
Liepu ziedi vēlreiz - vaļā vērsies, plauks!
S.Sīle

Ziedu tvans

Ziedam patīk ziedēt man un tev par prieku,
Un smaržu reibinošu - dāvāt, sniegt,
To nosaukšu par ziedu tvanu skaistu,
Kas jūtams dienā, un kad saule riet.
Šis ziedu tvans ne tikai bites vilina,
Un bezgalīgā mīlestībā klāt sev kļauj,
Šis ziedu tvans mūs katru sajūsmina,
Ka jūties tā, kā pirmās mīlas skauts.
Vien zieds jau nepateiks- ko sevī jūt,
To vari atklāt pasaulei vien- es un tu,
Ar skatienu, ar vārdu atbrīvotu-
Gavilēt, lai visi ziedu tvanu gūst!
.
Ziedam patīk ziedēt man un tev par prieku,
Un smaržu reibinošu - dāvāt, sniegt,
Tad baudīsim šo ziedu tvanu skaisto,
Kas jūtams dienā, un kad saule riet...

©S.Sīle