Ko nu par ievām runāsim mēs šobrīd-
Tās reibinās vien tikai lakstīgalu laikā,
Par krokusiem laiks dzejot -pavasara naktīs,
Kas dievišķu skaistumu pretī ver mums dienā!
..
Ko nu par vasaru sapņot, kuru pat gaisā vēl nejūt,
Par taurentiņu pamošanos līksmosim mēs labāk,
Kā viņi pletīs košos spārnus- pirmā lidojuma laikā ,
Un skaļi gavilēs, no lielās laimes -atmošanās priekā!
..
Ko nu par skumjām - aplinkus vien te runāt,
Tām jānozūd, kā nebijušām-krokusziedu laikā!
Lai dzīvīguma pilnā pavasara atmošanās priekā-
Arī dvēselē jūt spirdzinošu dvesmu plūsmu vienmēr!
©S.Sīle.
Dzeja, 2016
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru