Kārtoju māju, ēst vāru,
Vēl pa vidu man tituls - skolotāja!
Bērniem kārtību uzturēt ļauju,
Bet haoss gadās, kā nu bez tā?!
Kopā tad visus pie galda saucu-
Mēģinot organizēt darbus,
Tomēr to atceros, runājot ar katru -
Mīlēt un respektēt - nepārstāt!
.
Arī man, kad biju es maza-
Laiku, brīvību - vecāki dāvāja,
Toreiz gan nebija -i-podu tādu,
Kas dzīves patieso skaistumu aizstāja.
Saprotu! Pieņemu es šo Laiku,
21.gadsimts tāds ir,
Tomēr es mīlu savas bērnības Laiku,
To laiku, kad ģimeni blakus dzird!
Pārspriesto visu jau neatceros,
Tikai to, ka ļoti palīdzēt vecākiem tiecos,
Un atlika laiks man - grāmatas lasīt,
Un pa āru - izskrieties, spēlēties arī!
Es laimīga augu, nu laimīgus audzinu savus,
Uzskatot, ka dzīve iemāca visu pati-
Pēc kā tiekties, ko vēlēties, ko piepildīt,
Ko sasniegt, kur kļūdīties - arī!
Tad nu titulu šo - skolotāja-
Apvienoju vien ar patīkamo,
Cik vien var, tik izdomāju-
Kā labu auriņu, un interesi- radīt.
Izslēdzu i-podus, runājam kad,
Lai atvases saprot, ka tā saruna labāka,
Jo to, ko rādam, kā piemēru mēs, vecāki,
Tas bērnam -gards kumoss - Gara ir maizītes!
.
Kārtoju māju, ēst vāru,
Vēl pa vidu es - skolotāja!
Bērniem kārtību uzturēt ļauju,
Bet haoss gadās, par ko- pasmejamies gardi!
©S.Sīle
3.05.2020
Veiksmes visām supermammām un visiem atbildīgajiem tētiem -mājskološanas Laikā! Un, reizē arī - apsveicu ar martā, 2020 iegūto titulu - skolotājs arī ! Veselību, veselību, veselību!
Jā,es arī pieņemu šo laiku,varu teikt 8 gadus biju kā skolotāja,,,mazdēls dzīvoja pie manis darba dienās.Tad nu lasīju ,izglītojos cik nu vien iespējams mājas skolotāja vajadzībām.Daudz tika pārrunāts par mani,mamītes bērnību,,,klausījās uzmanīgi,teica jau ka esot bijis forši.It sevišķi patika stāstījums kā lietū pa dubļiem zirdziņus attēlojām,,,.Un,tomēr,liekas ka mūsu bērnība bij piepildītāka,,,Var novēlēt skolotājiem izturību un stipru nervu sistēmu.
AtbildētDzēst